Divi pēdējie kiberuzbrukumu gadījumi, kas notikuši Francijas un ASV vēlēšanu laikā, ir nopietni pamodinājuši ekspertus, politiķus un žurnālistus gan Eiropā, gan ASV, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Rinkēvičs: Kiberuzbrukumi Francijā un ASV ir pamodinājuši ekspertus un politiķus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs norādīja, ka kiberdrošības jautājumi tikuši apspriesti šonedēļ notiekošajā Minhenes drošības konferences augsta līmeņa ekspertu sanāksmē Vašingtonā, ASV, kurā piedalījās aptuveni 60 personas no Eiropas, Ziemeļamerikas un Tuvajiem Austrumiem. Ministrs sanāksmē uzsvēra kiberdrošības īpašo aktualitāti arī Latvijā, ņemot vērā nesen notikušos informācijas sistēmu uzlaušanas gadījumus ASV un Francijā.
Sanāksmes ietvaros notika diskusijas arī par NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumiem. «Joprojām redzam viedokļu dažādību starp Eiropas sabiedrotajiem un ASV par to, cik ātri nepieciešams sasniegt 2% aizsardzībai. Būtiski, ka diskusijas dalībnieki runāja par to, ka izdevumi drošībai un aizsardzībai nozīmē izdevumus arī kiberaizsardzībai, kam noteikti jābūt daļai no NATO un Eiropas Savienības (ES) aizsardzības stratēģijas un taktikas,» sacīja Rinkēvičs.
Tāpat sanāksmē diskutēts par terorismu, skaidrojot to, kā nākotnē varētu attīstīties cīņa pret terorismu tad, kad teroristu grupējums «Daesh» tiks sakauts gan Sīrijā, gan Irākā. Ministrs norādīja, ka Islāma ekstrēmisma spārns un dažāda veida atvasinājumi no šīs ideoloģijas turpinās transformēties.
«Galvenās bažas bez militārām operācijām pret «Daesh» ir tādas, ka uz Eiropas valstīm, ASV un citām pasaules valstīm sāks braukt atpakaļ tā saucamie ārvalstu teroristu kaujinieki, kas savukārt rada pamatotas bažas par to, ka var pieaugt tādi terorakti, kādus redzējām Nicā vai Berlīnē,» ir pārliecināts Rinkēvičs.
Viņaprāt, šajā sakarā būtiska ir specdienestu un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība. Tāpat nepieciešama vienotas datu bāzes attīstīšana un informācijas apmaiņas uzlabošana, lai teroraktu plānotājus varētu aizturēt un sodīt jau paša terorakta plānošanas sākuma stadijā.
Eksperti diskutējuši arī par attiecībām ar Krieviju, tomēr, kā norādīja ministrs, debates nav bijušas ļoti aktīvas, jo diskusijas dalībnieku vidū valdījusi diezgan liela vienprātība par to, ka attiecībās ar Krieviju progress nav vērojams.
«Pašlaik nav redzams nekāds progress nedz Minskas vienošanās izpildē Ukrainā, nedz vēlmē Krievijas vēlmē sadarboties Sīrijā. Viedokļi bija samērā vienoti, proti, jāturpina divu ceļu politika – no vienas puses stingrs sankciju spiediens, no otras puses diplomātiskais ceļš un dialoga meklēšana tajās jomās, kur pusēm sakrīt intereses,» uzskata Rinkēvičs.