Aktīvistu «Ventas Atbalss» youtube kanālā parādījies jauns video ar nosaukumu «Ventspils - pazaudēto iespēju pilsēta», kurā tiek atgādināts, ka Lembergs Ventspili vada kopš 1988.gada un šajā laikā Ventspils osta bija lielākais Padomju Savienības naftas, naftas produktu un ķīmisko kravu eksporta centrs. Video tiek meklētas atbildes, kādēļ šodien «Ventspils ir pazaudēto iespēju pilsēta» un kurš par to ir atbildīgs.
«Laikā, kad gaisā jau bija jūtamas neatkarības vēsmas, Maskavai bija svarīgi saglabāt ietekmi stratēģiski svarīgajās ostas pilsētās. Tādēļ ar Latvijas Komunistiskās partijas centrālās komitejas lēmumu vadīt pilsētu tika nozīmēts biedrs Lembergs, kurš pilsētas vadītāja krēslā drīz varēs svinēt 30 gadu jubileju,» teikts «Ventas atbalss» video sižetā.
Video sižetā tiek arī apgalvots, ka jēlnaftas tranzīta un kālija sāls pārkraušanas pārtraukšana Ventspils ostā teorētiski radījusi «miljardiem lielus zaudējumus».
Sižetā minēts, kādos apstākļos lielākais Krievijas naftas piegādātājs paziņoja par piegāžu pārtraukšanu, jo nebija mierā, ka lauvas tiesu no peļņas savāc starpnieki, un pats vēlējās darboties Ventspils ostā.
Wikileaks dokumenti, kas paskaidro, kādēļ Krievija pārtrauca sadarbību ar Ventspili: 2006.gada 20.oktobrī toreizējais Latvijas premjers Aigars Kalvītis, uzstājoties ar runu Somijas pilsētā Lahti, naivi jautāja Putinam, kādēļ caur Ventspils ostu neiet Krievijas naftas tranzīts. Savdabīgu atbildi uz šo jautājumu četrus mēnešus vēlāk (2007.gadā) sniedza toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs, iepriekš Krievijas enerģētikas ministrs.
«Kamēr Ventspils mērs būs Aivars Lembergs, Krievija atturēsies izmantot Ventspils ostas pakalpojumus nopietnam biznesam,»
Kaļužniju citē tolaik ASV vēstniece Rīgā Ketrīna Toda Beilija, piebilstot:
«Lembergs ir saķēries ar Krievijas naftas un gāzes industrijas darboņiem, acīmredzot par nelikumīgo peļņu1, kuru viņš gribēja saņemt par Krievijas naftas tranzītu caur Ventspili.2»
Atsauces:
1 - kickbacks (angļu val.) ir nelikumīgi maksājumi jeb politiskās korupcijas veids. Piemērs: politiķis/amatpersona ir atbildīgs par valsts vai ES fondu finanšu līdzekļu izlietojumu. Viņš vai viņa var konkursā izkārtot tā, lai valsts pasūtījums tiek kompānijai, kas nav labākā kandidāte, un/vai piešķirt tai vairāk, nekā nepieciešams darījumam. Šādā gadījumā minētā kompānija gūst papildu peļņu, vēlāk krāpniekam-politiķim atmaksājot visu vai daļu starpības, ja shēmā iesaistītas vairākas personas. Piemēram, vācu autoražotājs «Daimler» Latvijas politiķiem atmaksāja vismaz trīs miljonus latu par nelikumīgi «uzpūstu» valsts iepirkuma cenu «Mercedes» pasažieru autobusiem. (2007.gada 15.februāris, Confidential Riga 000110).
2 - 2007.gada 15.februāris, Confidential Riga 000110, subject: Russian Ambassador: Relations with Latvia good, but Latvians bad.
