Patlaban meklēt finansēšanas avotus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu daļas palielināšanai valsts budžetā un vienlaikus nepalielināt nodokļus vai iedzīvotāju pensionēšanās vecumu nav iespējams, uzskata Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA).
Kā aģentūru LETA informēja LRPOA prezidents Aivars Vētra, rehabilitācijas organizācijas nav pārsteigtas par veselības ministres Andas Čakšas šorīt pausto atziņu, ka ilgtermiņa risinājumiem veselības aprūpes finansēšanā Latvija nav gatava un par panākumu jau būs uzskatāmas politiskas vienošanās par tuvāko divu gadu perspektīvu.
Vienlaikus LRPOA cer, ka valdībai izdosies rast risinājumus gan tuvākajiem diviem gadiem, gan, saprātīgi centralizējot veselības aprūpes infrastruktūru un pārdalot funkcijas ar pašvaldībām, arī ilgākam periodam, tostarp arī piedāvājot risinājumus iedzīvotāju sociālajai drošībai svarīgajai rehabilitācijas nozarei.
Vētra skaidroja, ka Latvijas veselības aprūpes organizētājiem un finansētājiem jau kopš 2009.gada krīzes laikiem ir skaidrs, ka kopējā veselības aprūpes infrastruktūra, tostarp kopējie valsts apmaksātie izdevumi, ir par lielu reālajam nodokļus maksājošajam iedzīvotāju skaitam.
Pēc Vētras paustā, ar nepieciešamību pašiem maksāt par nelieliem ārstnieciskiem pakalpojumiem Latvijas iedzīvotāji arī ir spiesti samierināties un LRPOA ir pārliecināta, ka daudzu iedzīvotāju sociālā drošība pieaugtu arī tad, ja valdība rastu risinājumu Nacionālajā veselības dienestā apdrošināt tos iespējamos iedzīvotāju izdevumus, kas saistīti ar viņu un viņu ģimeņu izdevumiem par ārstēšanu un rehabilitāciju kritisku slimību gadījumā, par sarežģītām un dārgām operācijām, funkcionāli ierobežotu subakūtu un hronisku slimnieku medicīniska kopšanu un citiem izdevumiem.
Tāpat LRPOA arī piekrīt daudzu veselības aprūpes, tostarp rehabilitācijas profesionāļu, viedoklim, ka adekvāta atalgojuma un moderna tehnoloģiskā nodrošinājuma problēmas ir mazākas to pakalpojumu grupā, kas neietilpst valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā kā, piemēram, zobārstniecībā, kas, neskatoties uz daudzajiem plusiem no nozares profesionāļu viedokļa, tomēr rada krasu robežu starp tiem iedzīvotājiem, kas šos pakalpojumus var atļauties un kas ne.
Čakša šodien LTV «Rīta panorāmā» pauda, ka, visticamāk, politiķi pašlaik spēs vienoties tikai par īstermiņa risinājumu veselības aprūpes budžeta palielināšanai.
Politiķe lēsa, ka partijas spēs atrast līdzekļus tikai īstermiņā nākamajam gadam un varbūt ieskicēt tos aiznākamajam gadam, bet par plašāku reformu pāris darba grupas sēdēs nevarot vienoties.
Čakša atzina, ka budžeta deficīta palielināšana ir viens no iespējamajiem avotiem līdzekļu gūšanai veselības aprūpei, bet atalgojumam šādi iegūtus līdzekļus izmantot nedrīkst. Ministre atgādināja, ka vēlas veselības budžeta palielināšanu nākamgad vismaz par 200 miljoniem eiro, tostarp 107 miljoni eiro nepieciešami atalgojuma palielināšanai.
Pēc pirmās darba grupas sēdes ministrei esot radusies sajūta, ka «esam atkrituši par gadu atpakaļ», jo daudz tikuši vienkārši pausti viedokļi, ka veselības aprūpē nauda tiek izlietota neefektīvi, ko politiķe šodien mēģināšot atspēkot.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā Veselības darba grupa šodien turpinās spriest par finansējumu veselības nozarei.
Pagājušajā nedēļā pēc divu stundu garas sēdes Veselības darba grupa vienojās, ka visticamākais veselības nozares finansējuma avots būs veselības aprūpes sasaite ar nodokļu nomaksu.
