Krievijas gatavošanās okupētajā Krimas pussalā izvietot kodolieročus, ir aizsardzības stratēģija, kas tiek īstenota ar mērķi, lai neviens šajā teritorijā nevēlētos iebrukt, norāda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Viņš uzskata, ka Krievija Krimas pussalas militarizāciju, visticamāk, neizmanto tādēļ, lai izveidotu to kā «atspēriena punktu» tālākai karadarbībai Ukrainas teritorijā. «Pasaulē būtu jānotiek kaut kam diezgan radikālam, lai Krievija mēģinātu ko līdzīgu atkārtot Ukrainā,» ir pārliecināts Hiršs.
Pētnieks domā, ka gaisa aizsardzības sistēmu izvietošana Kaļiņingradā un arī Krimā, kā arī iespējamā kodolieroču izvietošana pussalā ir Krievijas gatavošanās sliktākajam scenārijam un ar mērķi būt gataviem dažādām situācijām, tostarp neļaut potenciālajam ienaidniekam piekļūt šīm teritorijām.
«Redzams, ka Krievijas darbības nav bijušas īpaši veiksmīgas. No ekonomiskā viedokļa karadarbība Austrumukrainā nav neko daudz Krievijai devusi, turklāt aktīvās karadarbības fāzes laikā Ukrainas bruņotie spēki parādīja, ka ir diezgan spējīgi tikt galā ar separātistiem, līdz konfliktā iesaistījās Krievija,» norāda Hiršs.
Vienlaikus viņš uzsver, ka šobrīd nav saskatāmas nekādas iespējas Ukrainai atgūt Krimas pussalu, pat tad, ja Ukrainas valdība to censtos panākt ar karadarbību.
Jau ziņots, ka Ukrainas parlamenta spīkers Andrijs Parubijs, šodien runājot NATO Parlamentārās asamblejas sēdē Tbilisi, brīdināja, ka Krievija okupētajā Krimā gatavojas izvietot kodolieročus.
«Šobrīd Krievija veic forsētu nelikumīgi okupētās pussalas militarizāciju, izvietojot tur bruņojuma un militārās tehnikas jaunākos modeļus. Tajā skaitā plāno izvietot - bet atbilstoši dažām ziņām jau ir izvietojusi - uzbrukuma kodolieročus,» sacīja Parubijs.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
