Vairums politisko partiju neizrāda interesi pašvaldību darbā ņemt vērā diasporas vēlētāju situāciju, liecina Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pilsoniskās līdzdalības kampaņas ietvaros veikta aptauja.
Aptauja: Vairums politisko partiju neizrāda interesi par diasporas vēlētājiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norāda ELA, pašvaldību vēlēšanu likums paredz tiesības vēlēt arī diasporas pārstāvjiem, kuriem Latvijā pieder nekustamais īpašums. Tiek lēsts, ka tādu ir aptuveni 60% no vismaz 115 715 Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas, kam ir Saeimas vēlēšanu balsstiesības, un ārvalstīs mīt arī vēlētāji, kuru deklarētā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā.
Diasporas vēlētāju lomu pašvaldību līmenī ELA aktualizēja šogad. Apvienība diasporā veica informatīvu kampaņu par vēlēšanu tiesībām un aicināja pašvaldību vēlēšanām pieteiktās partijas un apvienības sniegt atbildes par diasporai un reemigrantiem aktuālu jautājumu iekļaušanu partiju programmās.
«Sekmīga atgriešanās Latvijā ir iespējama tikai, pašvaldībām mērķtiecīgi risinot, piemēram, reemigrantu bērnu iekļaušanu bērnudārzos un skolās, kā arī mitekļu un nodarbinātības jautājumus. Par diasporu vai reemigrantiem kā pozitīvu spēku pašvaldības ekonomiskajā izaugsmē un sabiedriskajā dinamikā liecina tādu pašvaldību kā Cēsis labās prakses piemēri,» uzskata ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto.
Tomēr partiju atsaucība uz apvienības aptauju bijusi zema, norāda ELA. Savu redzējumu iesniedza tikai divas politiskās partijas - «No sirds Latvijai» (NSL) un Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK).
Gan NSL līdere Inguna Sudraba, gan VL-TB/LNNK pārstāvis Rihards Kols aptaujā tomēr uzsver, ka partijas savā darbā kopumā gādās par to, lai sekmētu pašvaldību attīstību, pievilcību un cilvēku labklājību, tādējādi netieši veicinot reemigrāciju, skaidro ELA, uzsverot, ka abas partijas paudušas gatavību strādāt atklāti, pārskatāmi un pēc labas pārvaldības principiem, lai arī diasporas vēlētāji būtu informēti par pašvaldību darbu un tajā iesaistīti.
«Pētījumi liecina, ka prombūtne no Latvijas nav šķērslis diasporas pārstāvju interesei un daudzveidīgai pilsoniskai - un arī politiskai - līdzdalībai Latvijas norisēs, īpaši, ja tas iespējams ar attālinātiem rīkiem, piemēram, elektroniski,» ir pārliecināta Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa.