Pilsētplānotājs Jānis Ķīnasts: Latvijas reģioni ir nepietiekami novērtēti

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Arvien vairāk pieaug tendence jaunajām ģimenēm un radošajiem prātiem atgriezties Latvijas reģionos, izraujoties un aiz sevis atstājot pilsētas jaudu, steigu un saspringumu. Šāds fenomens novērots pēdējā piecgadē, ļaujot Latvijas reģioniem dot cerību atdzimšanai, jaunām idejām, jaunām darīšanām un jaunai nozīmei cilvēku dzīvē, uzskata pilsētplānotājs Jānis Ķīnasts, Sarunu festivāla LAMPA reģionu programmas kurators.

Tāpēc šogad Sarunu festivālā LAMPA teltī «Mājvieta» notiks plašas diskusijas par reģionālās attīstības jautājumiem Latvijā gan ar jomas ekspertiem, gan reģionu iedzīvotājiem un pilsētniekiem, kuri nu par savām mājām dēvē no Rīgas attālāku vietu. «Arī ārpus Rīgas, Latvijas reģionos norit pilnvērtīga un saturīga dzīve, kas vērsta uz attīstību – notiek aizraujoši kultūras pasākumi, biznesa (start-up) piemēri, no kuriem vērts mācīties, tiek radītas jaunas tehnoloģijas un koprades telpas. Pirms gadiem aizsākusies tendence no pilsētas pārcelties uz Latvijas reģioniem plešas plašumā. Cilvēki turpina atstāt galvaspilsētu par labu dzīvei tuvāk dabai, prom no betona džungļiem. Viņi ir aktīvi un dara, nevis gaužas, ka ārpus Latvijas pilsētām nekā nav,» uzsver Jānis Ķīnasts.

LAMPĀ tiksies dažādu reģionu pārstāvji

«Mājvietā» katrs sarunu bloks skars Latvijas reģionu iedzīvotājus un viņu ikdienu, par šo iedzīvotāju idejām runājot ar konkrētas vietas piemēriem. Vienā no centrālajām «Mājvietas» diskusijām «Eu, lauki?!» tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, vai Latvija, salīdzinot ar pārējo Eiropu, ir tas pats, kas Latvijas reģioni salīdzinājumā ar Rīgu. Kādā mērogā un kurā brīdī jēdziens «reģions» maina savu raksturu un no nolemtības pilna apzīmējuma regresam var kļūt par izaicinājumu un iespēju pilnu apzīmējumu progresam? Kas ir jādara Latvijai un tās reģioniem, lai visu to unikālo un nereti sarežģīto liktu tādās lietās un vietās, kas Eiropai ir vajadzīgas vairāk, nekā tā pati pašlaik saprot?

««Mājvietā» katrs sarunu bloks skars Latvijas reģionu iedzīvotājus un viņu ikdienu, par šo iedzīvotāju idejām runājot ar konkrētas vietas piemēriem. Arī ārpus «lielajām» pilsētām dzīvojošajiem cilvēkiem ir vērienīgas idejas. Viņi ne tikai sapņo un runā, bet arī dara un šajā festivālā ir gatavi dalīties savā pieredzē un pārdomās. Ceram, ka «Mājvieta» iesakņosies par Sarunu festivāla LAMPA tradīciju, kurā kvalitatīvi un ārpus ierasti insitucionālās vides uzzināt par jaunāko, kas patiešām notiek Latvijā,» stāsta Jānis Ķīnasts.

Foto: Publicitātes foto

Kā tas ir – dzīvot Latvijas pierobežā?

Sarunu ciklā «Cilvēki un robežas. Cilvēki pie robežas» būs iespēja ielūkoties vairāku Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāju dzīvesstāstos, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kādēļ viņi ir izvēlējušies dzīvot un saimniekot pierobežas novadā un vai pierobežas novadi ir laba dzīvesvieta.

Vidzemes plānošanas reģions Sarunu festivālā LAMPA aicina uz sarunu par viedajām specializācijām inovāciju attīstībai Vidzemē. Paneļdiskusijā tiks runāts par to, kā, sekmējot pētniecības un uzņēmumu sadarbību reģionos, ir iespējams attīstīt globāli konkurētspējīgas inovācijas un integrēties plašākās vērtību ķēdēs, piemēram, kopīgā bioekonomikas stratēģijā ar Ziemeļvalstīm, tādējādi padarot Vidzemi ne tikai par pievilcīgu vietu dzīvošanai, bet arī par vietu, kur attīstās pētniecība un inovatīvi uzņēmumi.

Foto: Publicitātes foto

Mājas toreiz un tagad

Tāpat «Mājvietā» notiks diskusija «Kad māja ir gudrāka par saimnieku», kuru vadīs Juris Šleiers, žurnālists un «Digital Freedom Festival» līdzdibinātājs. Kā izskatās gudrās mājas? Kādi ir to ierobežojumi un iespējas? Kā mūsu uzskati par mājām ir mainījušies gadsimtu laikā un vai, uzticot tehnoloģijām savu ikdienu, nezaudējam ievērojamu saikni ar savu apkārtējo vidi?

Kā punktiņš uz i «Mājvietas» sarunu blokā būs diskusija «Bēthovens «FÜR ADELE». Klasiskā mūzika antiklasiskā laikmetā», kuru rīko koncertzāle «Cēsis» sadarbībā ar Radio 3 «Klasika». Vai tiešām mode mainās, bet klasika paliek? Vai klasiskā koncerta forma ir sevi izsmēlusi un Mocarts savu laiku nokalpojis?

Sarunas par dzīvi Latvijas reģionos ir viens no neskaitāmiem Sarunu festivāla LAMPA tematu lokiem. Kā katru gadu, arī šogad Sarunu festivālā varēs diskutēt par teju visu būtisko – izglītība, veselība, vide, politika, valsts pārvalde un drošība, nodokļi un ekonomika, kultūra. Ar pilnu LAMPAS programmu var iepazīties http://www.festivalslampa.lv/lv/programma/. Ieeja festivālā – bez maksas.

Foto: Publicitātes foto

Par Sarunu festivālu LAMPA

Sarunu festivāls LAMPA top ar Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, Britu Padomes, Borisa un Ināras Teterevu fonda, Cēsu novada pašvaldības, Konrāda Adenauera fonda, uzņēmuma «Enefit» un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā finansiālu atbalstu. Festivāla informatīvie partneri ir žurnāls IR, interneta ziņu portāls TVNET, nacionālā informācijas aģentūra LETA, Latvijas Televīzija un Draugiem.lv .

LAMPA ir vieta vērtīgām sarunām, kas piedāvā vairāk nekā 200 pasākumu domu apmaiņai, prāta asināšanai un redzesloka paplašināšanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Šovasar, 30. jūnijā un 1. jūlijā, Cēsu pils parkā iemirdzēsies jau trešais Sarunu festivāls LAMPA. Vieta vērtīgām sarunām un sarunu biedriem – tātad arī tev!

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu