Lielbritānijas vēlēšanu rezultāti ir stipri nelabvēlīgi, un nav skaidrs, kādā virzienā attīstīsies gaidāmās «Brexit» sarunas, sacīja Latvijas Ārpolitikas Institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Eksperts: Lielbritānijas vēlēšanu rezultāti ir stipri nelabvēlīgi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka pēc Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām valda vēl lielāka neskaidrība, nekā pirms tām, un, ja Lielbritānijā turpināsies iekšējās jukas, tad nevar izslēgt, ka tuvākajā laikā varētu notikt kādas jaunas vēlēšanas. «Rezultāti ir stipri nelabvēlīgi, jo šobrīd ir mazākuma valdība un manevra iespējas ir stipri pamazas,» uzsvēra Sprūds.
LĀI direktors pauda viedokli, ka šīs vēlēšanas ietekmēja Lielbritānijas premjerministres Terēzes Mejas neveiksmes paužot ekonomiski sociālo programmu, tāpat savu lomu spēlēja Mančestras un Londonas terorakti, līdz ar to sabiedrība izdarījusi savu izvēli balstoties uz dažādiem jautājumiem, ne tikai «Brexit» kontekstu.
«Vēlēšanas un referendums par «Brexit» it kā ir bijis par kaut ko ļoti konkrētu, tomēr cilvēki ir balsojuši par daudz dažādām citām lietām. Šīs vēlēšanas arī it kā bija par «Brexit», bet tomēr ne līdz galam par «Brexit«. Piemēram, Londonā, kur referendumā daudzi nobalsoja par palikšanu Eiropas Savienībā (ES), tagad tika mainīta frontes līnija, pārejot leiboristu pusē,» skaidroja Sprūds.
Jau ziņots, ka vakar notikušajās pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvuši Mejas vadītie konservatīvie, taču viņi zaudējuši absolūto vairākumu.
Lai nodrošinātu absolūto balsu vairākumu, partijai jāiegūst vismaz 326 no 650 deputātu vietām, taču, kā liecina rezultāti, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas 649 vēlēšanu apgabalos, toriji uzvarējuši tikai 318 apgabalos, zaudējot vismaz 11 no 330 vietām, kuras tie kontrolēja līdzšinējā parlamenta sasaukumā.
Kopumā visas valsts mērogā par torijiem balsojuši 42,4% britu, kas ir par 5,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2015.gadā.
Savukārt par leiboristiem balsojuši 40% vēlētāju jeb par 9,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Meja jau tikusies ar karalieni Elizabeti II, saņemot atļauju veidot mazākuma valdību un solīja valstij «sniegt noteiktību». «Tas, kas valstij ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad, ir noteiktība,» reportieriem Dauningstrītā pavēstīja Meja, solot strādāt ar «draugiem un sabiedrotajiem, it īpaši Demokrātisko unionistu partijā».