Pabriks Trampu uztver kā bīstamu; Latvijai nevajadzētu būt negatīvai pret bēgļiem

Pabriks domā, ka Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātie scenāriji un ES reformēšanas process varētu virzīties uz ideju par kādu jaunu ES līgumu. Tiesa, tas nevarētu notikt ātrāk kā pēc 2019.gada.

«Latvijas pozīcijā nav pārāk liela izvēle. Jābūt kā ērcei, un tur, kur ir centrs, tur jāpiesūcas un nedrīkst laisties vaļā,» portālu «Tvnet» un «Es&ES» rīkotajā sarunā teica Pabriks, uzsverot, ka neatkarīgi no tā, kādā virzienā ES attīstīsies, tieši ar Ziemeļvalstīm un Berlīni Latvijai būs svarīgi saglabāt tuvākās attiecības.

Komentējot ES attiecības ar Poliju un Ungāriju, deputāts norādīja, ka tās nevar vērtēt tikai un vienīgi migrācijas jautājumu kontekstā. Tāpat ES būtu jāsaprot, cik daudz tā spēj tolerēt atšķirīgu uzvedību dalībvalstu iekšienē, gadījumos, kad pie varas nāk politiķi, kuriem Eiropas vērtības neeksistē un darba stils ir atšķirīgs.

«Ir divi varianti – viens ir cerēt, ka šīs valstis ir pietiekami demokrātiskas, lai pašas attīrītos, bet otrs variants ir teikt, ka mēs jums tik daudz naudas negribam dot, ja jūs atsakāties no pamatvērtībām. Manuprāt, dominē otrs variants,» teica eiroparlamentārietis, piebilstot, ka ir parādījies jauns spēlētājs – Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš finanšu sadalījumu saredz tālākā ES integrācijas kontekstā – eirozonā.

Pabriks skaidro, ka ideja par eirozonas valstu kopīgu finanšu ministru, kādām kopīgām darbībām un kāda cita tipa iekšējo finansējumu, kas nāktu par labu «augstāku ātrumu Eiropai» jeb eirozonai, vairāk nekā Baltijas valstis, satrauc Poliju, kura šādā modelī nespētu iekļauties, jo nav eirozonā. Deputāts arī ir pārliecināts, ka situācija Eiropā nākamā perioda budžeta pārdalē pēc «Brexit» un Vācijas vēlēšanām pieprasīs no Latvijas tādu premjeru un tādu valdību, kas spēj runāt gudri un angliski.

Neskatoties uz ES aso pozīciju pret Poliju un Ungāriju bēgļu jautājumā un paša Pabrika kritiku pret obligātām bēgļu kvotām, eiroparlamentārietis uzskata, ka Latvijai nevajadzētu ieņemt negatīvu noskaņu migrācijas jautājumos, jo Latvijas interesēs ir spēcīgas krīzes risināšanas mehānismu eksistence migrācijas jautājumos.

Pēc viņa domām, Brisele atradīs veidu, kā piekāpties Polijai un Ungārijai, jo spiediens uz Eiropas ārējām robežām šobrīd ir normas robežās un robežvalstis ar cilvēku plūsmu tiek galā. Tāpat svarīgi ir sagaidīt Polijas pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām situācija šajā valstī varētu mainīties, uzskata deputāts.

Panākums ir tas, ka ES kopējā budžetā aizsardzības izdevumi turpmāk būs nodalīti atsevišķi, uzsver Pabriks, norādot, ka EK ierosinātais Eiropas Aizsardzības fonds varētu sniegt labumu arī Latvijai, kurai būtu stingri jāiebilst pret līdzekļu tērēšanu projektu veidošanā, dokumentu rakstīšanā un štābu izveidē, kas nekādi nepalielina Latvijas aizsardzības spējas, domā deputāts.

«Ideja ir pareizā virzienā, jo tuvākajos gados būs simtiem miljonu, kurus valstis varēs sadalīt jauniem zinātnes projektiem, militārās industrijas kapacitātes veicināšanai un kopīgiem iepirkumiem. Vienlaikus esmu teicis un turpināšu teikt - mēs Baltijā negatavojamies mūžīgi būt kartupeļu audzētāji - kur ir mūsu daļa? Mūsu darbaspēkam vajag kādu nelielu daļu, kur varam tajā visā līdzdarboties,» uzsver Pabriks.

Viņaprāt, Junkera piedāvājums uzreiz neizmainīs drošības situāciju, tomēr tā ir pareiza virzība, un pastāv iespēja, ka Latvijas industrijai vai ar aizsardzību saistītām institūcijām nākotnē būs izdevība saņemt kādas subsīdijas, līdzīgi, kā šobrīd tās saņem Latvijas lauksaimnieki.

Virzību uz Eiropas Aizsardzības fondu Pabriks skaidro ar Eiropas apziņu, ka kaut kas aizsardzības jomā ir jāmaina, un vēlme ir ne tikai drošības palielināšanā, bet arī nepieciešamībā uzlabot vispārējo ekonomisko stāvokli un starptautisko konkurenci, vienlaikus runājot arī par militāro industriālo kompleksu.

Tikmēr izmaiņas, kā uzskata eiroparlamentārietis, nav nepieciešamas ES sankciju politikā pret Krieviju, neskatoties uz to, ka Krievijas politiku tās mainīt nav spējušas un nespēs. Pabriks uzsver, ka EP deputātu vidū ir pietiekams vairākums, kas vēlas uzturēt sankcijas pret Krieviju, īpaši centriski labējos spēkos. Savukārt tos, kuri šaubās par ieviesto sankciju nepieciešamību, tās atcelt varētu atturēt Krievijas agresīvās nostājas pret Rietumiem pastiprināšanās, kas, pēc deputāta domām, varētu notikt gan Krievijas prezidenta vēlēšanu dēļ, gan mācību «Zapad» dēļ.

Vienlaikus Pabriks ir pārliecināts, ka ES nostājai pret Ukrainu ir jābūt stingrai, tādējādi turpinot norādīt, ka ES iespējas palīdzēt Ukrainai ir ierobežotas un, sliktākajā gadījumā, Ukrainā var atkārtoties vēl viens Maidans, uz ko, iespējams, cer Krievija. «Lielākajā daļā politisko jautājumu atbildes slēpjas pašā sabiedrībā, nevis ārpusē. Mēs nevaram izmainīt politiku Turcijā, Ungārijā, Polijā, Latvijā vai Ukrainā. Ja tikai 50% sabiedrības iet uz vēlēšanām, tad nevar sūdzēties,» saka deputāts.

Ierobežotas spējas ietekmēt procesus, pēc eiroparlamentārieša domām, ES ir arī Balkānu reģionā. Deputāts pauž viedokli, ka ES attiecībā uz reģionu var izstrādāt stratēģiju, bet cits jautājums – cik daudz ir spēju un ietekmes. «Pašreiz ES pietrūkst spēka īstenot tur pilnvērtīgu politiku, jo jātiek pašiem ar sevi galā. Tas ka Balkāni ir būtiski, ir skaidrs, jo tā ir zināma nestabilitātes vieta un ģeogrāfiski šobrīd pat ir ES centrā, bet nezinu, vai tuvākajā laikā spēsim šo jautājumu risināt veiksmīgi,» skeptisks ir Pabriks.

Viņš uzskata, ka Melnkalnes uzņemšana NATO šim reģionam ir būtiska un stabilizē Balkānu piekrastes daļu. Tāpat vieglāk būs kontrolēt un sakārtot kontrabandas plūsmu, kas iepriekš lielos apjomos tikusi vesta tieši caur Albāniju un Melnkalni. Tajā pašā laikā problēmas Balkānos sagādās dažāda veida Krievijas aktivitātes, kuras mērķis ir izmantot visas iespējamās vājās ES vietas.

Par bīstamu Pabriks uztver arī ASV prezidentu Donaldu Trampu, norādot, ka nekad iepriekš no ASV prezidentiem nav sagaidīta Krievijai līdzīga līmeņa neparedzamība. «Trampa runa par atteikšanos no Parīzes klimata līguma atgādināja divus citus cilvēkus – [Krievijas prezidentu Valdimiru] Putinu un [Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu] Erdoanu. Runa atgādināja kaut ko tādu, ka mēs esam apzagti un visi pārējie dzīvo uz mūsu rēķina, kas atgādina autoritārismu,» saka eiroparlamentārietis.

Pēdējā laika Trampa izteikumi un ASV ārpolitika prezidenta impīčmentu padara arvien vairāk iespējamu, uzskata Pabriks, raksturojot Trampu kā necienīgu un nezinošu, kas bijis manāms arī NATO samita uzrunas laikā, neapliecinot sabiedrotajiem 5.panta garantijas.

«Daudziem diplomātiem un politiķiem patīk, ja var kaulēties un dabūt vēlamo no otra partnera, bet Trampa gadījumā tas ir salikts kopā vēl ar necieņu un nezināšanu par lietām. Ja esi nezinošs pagasta vadītājs, droši vien nekas ļauns nenotiks, bet ja tu esi nezinošs un tajā pašā laikā agresīvas lielvalsts vadītājs, tas ir drusciņ jocīgi,» uzsver Pabriks.