Kalnozols dzīvnieku tiesību aizsardzību pielīdzina krāpšanai laulībā

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Organizācija «Dzīvnieku brīvība» ir veikusi sociālu eksperimentu un panākusi, ka Saeima lemj pretēji iedzīvotāju vairākuma viedoklim, ceturtdien Saeimas debatēs par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā pauda deputāts Valdis Kalnozols (ZZS). Dzīvnieku tiesību aizstāvju aktivitātes politiķis salīdzināja ar aptauju, kurā sievietes pēc pārrunām pamazām piekrīt, ka krāpt savu vīru ir normāli.

Kalnozols debatēs stāstīja par kādu televīzijā redzētu eksperimentu, kurā sievietēm tika uzdots jautājums, vai krāpt laulāto ir normāli. Sākumā sievietes bija kategoriski pret. Tomēr pēc sarunām ar šīm sievietēm, ko Kalnozols dēvē par sociālo eksperimentu, viņas piekritušas, ka vīru var krāpt, ja viņš nenes mājās naudu.

Politiķis uzsvēra, ka arī saistībā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem notiek sociāls eksperiments, jo sākumā lielākā sabiedrības daļa aptaujā bija paudusi, ka piekrīt dzīvnieku izmantošanai cirka izrādēs. «Neskatoties uz to, ka sākotnēji iedzīvotāju vairākums lēma, ka dzīvniekiem jābūt cirkā, Saeima ir lēmusi pretēji iedzīvotāju vairākuma viedoklim. Tātad sociālais eksperiments ir izdevies. Ir iespēja panākt, mainīt cilvēku viedokli, mūsu viedokli ar stāvēšanu ārpusē... skaļu bļaustīšanos,» teica Kalnozols. Viņš arī pauda nosodījumu tam, ka aiz Saeimas logiem būros esot likts sēdēt bērniem.

Savukārt deputāte Jeļena Stepaņenko (S) debatēs par grozījumiem, ar kuriem paredzēts aizliegt cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus, dzīvnieku aizstāvjus salīdzināja ar teroristiem. Politiķe uzsvēra, ka ļoti šaura interešu grupa izdara spēcīgu spiedienu gan uz valdību, gan Saeimu. Deputāte stāstīja, ka pēc Eiropas Policijas biroja datiem līdzīgas organizācijas tiek saistītas, «tai skaitā ar iekšzemes terorismu un nacionālās drošības apdraudējumu».

«Un arī Latvijā šī organizācija ar apbrīnojamu centību un organizētību faktiski terorizē deputātus,» uzsvēra Stepaņenko.

Politiķe debatēs arī norādīja uz saviem novērojumiem par dzīvnieku tiesību aizstāvju divkosību, kuriem neinteresē lauksaimniecībā atļauto, savvaļas, kā arī privātajās kolekcijās turēto dzīvnieku labturība. Viņiem pat esot bail runāt par pilnīgu kažokzvēru aizliegumu Latvijā. «Viņi ir atnākuši šodien pie Saeimas parunāt par pāris baložiem un par vienu lamu...» norādīja Stepaņenko.

Jau ziņots, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā tomēr aizliedza cirka izrādēs izmantot savvaļas dzīvniekus, lai gan atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - paredzēja cirka izrādēs izmantot vien speciāli izveidotā sarakstā minētus dzīvniekus.

Līdz ar to netika mainīta pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija, kas aizliedz gan savvaļā iegūtus, gan nebrīvē audzētus dzīvniekus apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvniekus cirka izrādēs vai atrakcijās.

Ar iniciatīvu aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanas aizliegumu cirka izrādēs 2015.gadā pēc sarunām ar dzīvnieku aizsardzības biedrībām klajā nāca Pārtikas un veterinārais dienests. Drīz pēc tam jaunizveidotās Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu, uzdodot sagatavot priekšlikumus attiecīgiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Daudzās Eiropas valstīs savvaļas sugu dzīvnieku izmantošana cirkā jau ir aizliegta. Latvijas cirkos nav pastāvīgi izmitinātu savvaļas sugu dzīvnieku. Visi savvaļas sugu dzīvnieki, kas tiek izmantoti cirka izrādēs Latvijā, tiek ievesti ar ceļojošiem cirkiem no citām valstīm.

Kā ziņots, «Dzīvnieku brīvība» Saeimā iesniedza vairāk nekā 26 000 cilvēku parakstus petīcijā «Par cilvēcīgu cirku», kas aicina izbeigt dzīvnieku izmantošanu cirkā, informēja organizācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu