Ja pašvaldībām nebūs iespēja cīnīties pret manipulācijām, kuras ar sabiedrību veic komercmediji, tiks iznīcināta valsts un pašvaldības, ceturtdien Saeimas debatēs par grozījumiem preses likumā teica deputāts Valdis Kalnozols (ZZS).
Kalnozols: Aizliegums pašvaldībām izdot avīzes iznīcinātu valsti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Grozījumu mērķis bija noteikt, ka likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem neattiecas uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, tādējādi tiek nodalītas pašvaldību izdevumu un masu mediju funkcijas, stiprinot neatkarīgu presi.
Kalnozols debatēs skaidroja, ka ar sabiedrību ļoti viegli iespējams manipulēt, izmantojot sabiedrisko domu. Tā kā katram medijam ir savs īpašnieks, tie pauž tieši šā cilvēka vēlmes. «Nevajag uzķerties uz tā dīvainā saukļa - «neatkarīgi mediji». Nav neatkarīgu mediju! Katrs medijs pieder kaut kādam īpašniekam, un katrs medijs ir manipulējams no šī īpašnieka un pauž šī īpašnieka vēlmes. Apzināmies to!» teica politiķis, savu domu attiecinot uz valsts pastāvēšanu. «Un,
ja mēs atņemam pašvaldībai stāvēt pretī šiem «neatkarīgajiem medijiem», mēs vienkārši iznīcinām savu valsti vai savu pašvaldību.
Tad mūsu toni noteiks tie saucamie «neatkarīgie» mediji,» viņš uzsvēra.
Kalnozols arī pauda savu satraukumu, ka vismaz 80% neatkarīgo mediju Latvijā nepieder valstij.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, nosakot, ka normatīvais akts neattieksies uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Pašlaik likumā noteikts, ka likums neattiecas vien uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem, tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem.
Minētās izmaiņas pieņemt bija rosinājis deputāts Viktors Valainis (V), kurš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors.
Atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) iepriekš norādīja, ka regulējums, kas nodalītu pašvaldību izdevumus no masu medijiem un definētu to funkcijas, ir svarīgs, lai stiprinātu spēcīgu un neatkarīgu presi. Laizāne komisijas vārdā pauda gatavību cieši sadarboties ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kas strādā pie šāda regulējuma nostiprināšanas likumā par pašvaldībām.
Saeima šodien arī nolēma no likuma izslēgt normu, ka masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur oficiālo informācijas aģentūru ziņojumus. Kultūras ministrijas pārstāvji skaidroja: atbalstot normas izslēgšanu no likuma, tas palīdzēs pasargāt arī Latvijas informatīvo telpu. Pēc šīs normas izslēgšanas mediji nevarēšot izvairīties no atbildības, izplatot nepatiesas ziņas, ko radījušas citu valstu oficiālās informācijas aģentūras.
Kā ziņots, iepriekš Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē Konkurences padomes (KP) Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērvniece pauda, ka pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū uzskatāma par apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem.