Vairāku šī gada pašvaldību vēlēšanās domēs iekļuvušo deputātu lēmumi par mandātu nolikšanu īsi pēc vēlēšanām liecina par aprēķinu, vērtēja sabiedrisko attiecību aģentūras «Mediju tilts» līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.
Rajevskis: Deputātu lēmumi par mandātu nolikšanu pēc ievēlēšanas liecina par aprēķinu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņaprāt, atsevišķu deputātu iekļaušana partiju sarakstos ir apzināts mērķis piesaistīt vēlētājus ar pašvaldībā pazīstamām personām, kaut gan priekšvēlēšanu laikā jau ir skaidrs, ka ievēlēšanas gadījumā deputāts mandātu noliks. «Tas ir nesmuki pret vēlētājiem, kuri ir balsojuši par konkrētu deputātu, vēlējušies, lai viņš iekļūst domē, tomēr vēlāk tiek nolikts mandāts. Tas ir aprēķins, kas acīmredzami tiek izmantots politiskām kampaņām,» uzsvēra politologs.
Vienlaikus viņš uzskata, ka nekādas likumdošanas izmaiņas, kas paredzētu obligātu domē iekļuvušo deputātu strādāšanu tajā, nebūtu nepieciešamas, jo ar varu nevienu nav iespējams piespiest strādāt. «Tā vietā politiķiem priekšvēlēšanu kampaņu laikā varētu uzdot jautājumu, vai gadījumā, ja viņu ievēlēs, viņš spēs apvienot darbu domē ar citiem darbiem pašvaldībā, nenoliks mandātu un «neuzmetīs» vēlētāju. Es domāju, ka 90% arī atbildētu godīgi,» teica Rajevskis.
Savukārt politologs Juris Rozenvalds ir pārliecināts, ka pašvaldībās joprojām vērojamas nacionālo vēlēšanu līmenī izskaustā «lokomotīves» principa paliekas, proti, pazīstamu personu izvirzīšana saraksta priekšgalā. Viņš piekrīt Rajevska viedoklim, ka šāda deputātu rīcība varētu būt apzināta.
«Pašvaldības deputāta vietas nesola nekādus īpašus finansiālus labumus un pilna laika darbu, līdz ar to tas nav salīdzināms ar birokrātisko darbu. Diemžēl, tā tas ir, un ir grūti ieteikt kādus līdzekļus, kā šādu deputātu rīcību varētu apturēt,» uzsvēra politologs.
Jau ziņots par vairākiem gadījumiem, kad lemts par deputātu pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa. 29.jūnijā Krāslavas novada domes ārkārtas sēdē, pamatojoties uz deputātu Jāņa Geibas un Ēvalda Cauņas (abi ZZS) iesniegumiem, tika lemts par deputātu pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa minētajām personām. Tāpat Līvānu novada domē deputāta mandātu nolikusi Aija Usāne (ZZS).
Vienlaikus vakar deputāta pilnvaras nolika jaunievēlētās Saldus novada domes deputāts Viktors Drukovskis (LZS), kā arī divi Dobeles novada domes deputāti - Bikstu un Zebrenes pagastu pārvalžu vadītāja Irēna Dabra (ZZS), kā arī Jaunbērzes pagasta pārvaldes vadītājs Raimondas Sīpols (V).
Savukārt 23.jūnijā deputāta mandātu nolēma nepieņemt Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR), kā arī Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektors Sergejs Hristoļubovs (S).