Liela daļa žurnālā «Ir» publiskoto tā dēvēto «oligarhu sarunu» vērtējama no ētikas viedokļa - nekā vairāk tur nav, izriet no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera paustā intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze».
Ģenerālprokurors: Daļa «oligarhu sarunu» vērtējamas vien no ētikas viedokļa
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lūgts komentēt apgalvoto, ka ģenerālprokurors par šīm sarunām esot labi informēts, viņam dots klausīties ierakstus, atšifrējumus, stāstīts, par ko runā, Kalnmeiers norāda, ka tā ir klaja demagoģija. Viņš saka, ka nav klausījies nevienu sarunu ierakstu. Turklāt uzraugošā prokurora uzdevums ir uzraudzīt, vai ir pamats operatīvajām darbībām, nevis klausīties sarunas, atzīmē Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors stāsta, ka 2011.gadā pie viņa atnākuši darbinieki ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, kas sagatavots Augstākajai tiesai (AT) ar lūgumu pagarināt noklausīšanos, un tur bija pievienotas arī atsevišķu sarunu izdrukas. «Tikai tā es uzzināju, ka tāda operatīvās izstrādes lieta vispār eksistē. Tagad nevaru simtprocentīgi pateikt, kādas sarunas tās bija, bet tas, ka pie manis kabinetā neviens neklausījās nekādus audioierakstus, tas ir pilnīgi droši,» viņš uzsver.
Pārvaicāts, vai personīgi šīs sarunas nav klausījies, bet tikai izlasījis žurnālā «Ir» publicēto, Kalnmeiers vēlreiz uzsver, ka nevienu audioierakstu nav klausījies, tikai izlasījis dažus atšifrējumus, kuri bija pievienoti KNAB lēmumam, kas bija sagatavots AT.
«Tagad, izlasot šīs sarunas, jāatzīst, ka viena liela daļa no tām ir vērtējamas no ētikas viedokļa, nekas tur vairāk nav. Tur es neredzu nekādu noziegumu, ja kāds atzīst, ka tas žurnālists ir galīgi neregulējams, bet cits savukārt ir labs, jo klausa, ko viņam sakām. Ir jānošķir ētiskas dabas momenti no kriminālas dabas momentiem,» turpina Kalnmeiers.
Viņš min piemēru, ka var noklausīties narkotiku tirgoņu sarunu, ka vakar bijusi ļoti veiksmīga diena, jo pārdevis piecus gramus heroīna, bet šodien gan nav paveicies, jo pārdevis tikai vienu gramu. Lai notiesātu, ar to būs par maz, jo jākonstatē, kam viņš pārdevis narkotikas, jāizņem šī narkotika, jāveic ekspertīze un citas darbības. Tad šīs sarunas kalpos kā pierādījums, uzsver ģenerālprokurors.
Vaicāts, vai «oligarhu lietas» neveiksmes viens no cēloņiem nav prokuratūras un KNAB nespēja saprasties būtiskos juridiskos jautājumos, ģenerālprokurors saka, ka runa ir par tiesiskuma un likumu izpratni. «Prokuratūrā ir daudz augstāks līmenis, un mēs nekad neļausim un nepiekritīsim tai nostājai, kāda vismaz iepriekš valdīja KNAB. Tur tika uzskatīts, ka viss, ko KNAB dara, ir pārāks pār likumu. Jebkura rīcība, kas ir vērsta uz nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu, pat ja tā neatbilst likumam, ir pieļaujama. Vislielākās domstarpības mums radās tad, kad mēs pieprasījām ievērot likumu. Šī iestāde visu laiku bija pieradusi, ka viņiem neviens nekad neiebilda - kā gribēja, tā strādāja, ko gribēja, to darīja. Tas ir tāpat kā ar izlutinātu bērnu - kad sāk mēģināt likt viņu atpakaļ rāmjos, tad kliedz un krīt gar zemi,» izsakās ģenerālprokurors.