Jaunajā informācijas vidē iedzīvotājiem ir tendence neiedziļināties problēmās, bet noķert emociju un skriet pie nākamās, tā intervijā Latvijas Radio sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Sārts: Jaunajā informācijas vidē iedzīvotāji ķer emocijas un skrien pie nākamās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā uzsvēra Sārts, iedzīvotājiem ir jāapzinās, ja šādi tiek operēts ar informāciju, «tad ir kāds, kas mēģina ar tevi manipulēt». Viņš piebilda, ka tā var būt ne tikai Krievija, teroristi, bet arī citu mēģinājumi.
Vienlaikus Sārts atzīmēja, ka Latvijā salīdzinoši ar citām Eiropas valstīm iedzīvotāju izpratne par propagandu ir diezgan augsta.
«Pamata spēja pretoties ir spēt domāt. Es tomēr ceru, ka mēs spējam šo pamatfunkciju realizēt,» sacīja Sārts.
Viņš atzīmēja, ka aspekti, ko izmanto jebkura naidīga informācijas kampaņa, ir sabiedrības sašķeltība, noslāņošanās, plaisa starp tautu un eliti, minoritātes jautājums, sociālā nevienlīdzība.
Sārts arī skaidroja, ka globāli arvien samazinās gan masu mediju lasītāju, klausītāju un skatītāju skaits, gan to tradicionālā ietekme, jo arvien lielāku telpu pārņem sociālie tīkli.
Vienlaikus ir tendence, ka medijiem, kas sniedz sabalansētu un dziļu skatījumu dažādās lietās, globālā līmenī veicas ļoti labi.
Līdz ar to, konkurēt ar to, kas notiek sociālajos tīklos, var, sniedzot vērtīgu, sabalansētu un dziļu skatījumu dažādos jautājumos. Latvijā mediju tirgus ir mazs, tāpēc svarīgs būtu arī valsts atbalsts - bez ietekmēšanas, protams, atzīmēja Sārts.
Viņš arī pauda, ka viltus ziņas nekur nepazudīs, to intensitāte tikai palielināsies.
«Tehnoloģijas arvien dod iespēju radīt šķietamu realitāti, kura nepastāv.
Tā ir ikdienas higiēna ar ko mums jārēķinās,» izteicās Sārts.