Cīņā pret Krievijas propagandu svarīga ir kvalitatīva izglītība un kritiska domāšana, sacīja CNA Stratēģisko studiju pētījumu centra ASV stratēģijas un partnerības direktore Vera Zakema.
Eksperte: Cīņā pret Krievijas propagandu svarīga ir kvalitatīva izglītība un kritiska domāšana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa uzsvēra, ka Krievija dezinformācijā un propagandā izmanto melus un sociālos medijus, tomēr Baltijā un bijušajās PSRS valstīs tai ir īpaši izdevīgi izmantot vēsturisko naratīvu, kas arī tiek darīts. Pēc ekspertes domām mediji ir tikai viens no propagandas rīkiem, ko Krievija izmanto.
«Pat tad, ja mēs atrisinātu visas problēmas, kas saistītas ar propagandu medijos - nebūtu melu, tikai kvalitatīva un patiesa informācija -, paliek arī ekonomiskās, politiskās saites un kompānijas, kuru īpašnieki ir krievu oligarhi un tā tālāk. Šīs saites Krievija izmanto, un mediji ir tikai viens no rīkiem,» ir pārliecināta Zakema.
Eksperte norādīja, ka cīņā pret Krievijas propagandu un dezinformāciju būtu jāiesaistās gan valdībām, gan medijiem. Viņasprāt, pirmkārt, svarīga ir izglītība un kritiskā domāšana. «Cilvēki nedomā kritiski par informāciju, ko patērē, vienalga, vai viņi to iegūst televīzijā vai sociālajos medijos,» teica Zakema, piebilstot, ka izglītoties nepieciešams arī žurnālistiem.
Viņa uzskata, ka iespējas ietekmēt vecāko sabiedrības daļu ir ļoti zemas, jo īpaši etniskos krievus, kas, pēc viņas domām, vēl joprojām dzīvo padomju laika «burbulī». Eksperte pauda pārliecību, ka nepieciešams raudzīties uz jaunās paaudzes izglītošanu un informēšanu.
«Latvijā ir polarizēta sabiedrība, un Krievija vēlas to sašķelt pēc iespējas vairāk, tādēļ dialogs starp latviski runājošajiem un krievvalodīgajiem ir ļoti svarīgs. Lielākas iespējas šo dialogu veidot ir starp jaunajām paaudzēm, un svarīgi domāt ne tikai par medijiem, bet arī par citām jomām,» sacīja Zakema.
Viņasprāt, Krievijai pat nenākas ļoti piepūlēties, meklējot iespējas dezinformācijas un propagandas izplatīšanā, jo vērojama sabiedrību polarizācija ASV un Francijas prezidenta vēlēšanās, «Brexit» referendumā Lielbritānijā un citur, kas Krievijai sniedz lielisku iespēju.
Tāpat viņa pauda nožēlu, ka Rietumi Krieviju sāka ņemt vērā Gruzijas kara laikā, bet patiešām pievērst tai uzmanību sāka tikai pēc notikumiem Ukrainā. Zakema sacīja, ka, ja «kaut kas notiktu» Baltijā, Balkānu reģionā vai kaut kur citur, viņa nebūtu pārsteigta, ka tas tiktu darīts hibrīdkara veidā.
«Rietumu valstis vēl joprojām cenšas saprast, kā cīnīties un atbildēt Krievijai un reizē arī atrast kopējus saskarsmes punktus,» piebilda Zakema.
Jau ziņots, ka šodien un rīt, 6.jūlijā, LNB norisinās augsta līmeņa konference «Riga StratCom Dialogue 2017».
Kā norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, konference pulcēs daudzus ietekmīgus mediju, stratēģiskās komunikācijas, aizsardzības un drošības jomas ekspertus.
«Konference vienuviet pulcēs vairākus politikas veidotājus, akadēmiķus un praktiķus, lai plaši diskutētu par to, kā straujās izmaiņas komunikācijā ietekmē dažādus globālās sabiedrības sektorus,» norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.