Publiskotās «Oligarhu sarunas» ir nākamgad gaidāmo Saeimas vēlēšanu kampaņas sākums, intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» sacījusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka.
NEPLP locekle: Publiskotās «Oligarhu sarunas» ir Saeimas vēlēšanu kampaņas sākums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Vienkārši - ir sākusies Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa, kas ir orientēta uz konkrētiem politiskajiem spēkiem. Tāpēc ir publicētas tieši šīs sarunas. Otrs jautājums ir par mediju paškritiku, par spēju izvērtēt politiķu un mediju mijiedarbību. Šobrīd nav noticis nekas jauns un pārsteidzošs, tikai strauji sākusies nežēlīga politiskā kampaņa pirms Saeimas vēlēšanām. Šai kampaņai nav nekāda sakara ar cīņu pret «oligarhiem», bet tā ir medijos vislabāk pārdodamā prece pirms vēlēšanām. Tā vietā, lai medijs objektīvi analizētu, kas notiek valsts ekonomikā un politikā, tas runā par to, par ko runāt ir visvieglāk - tiražē vecas sarunas. Ja kaut ko no tām vajadzētu analizēt, tad - konkrētus faktus. Nopietni, nevis emocionālā līmenī, citam citu apsaukājot,» paudusi Līdaka.
Viņa arī atzīmējusi, ka publiskotās «oligarhu sarunas» ir ļoti vecas un tām vairs gandrīz nav nekādas nozīmes. «Mūsdienās situācija ir mainījusies, visi zina, ka cilvēki, kas, iespējams, piedalījušies sajās sarunās, katrs jau sen ir citā statusā. Pasaule, tostarp Latvija mainās pa mēnešiem, pa stundām. Lai būtu interesantāk, varēja publicēt vēl aizvēsturiskākas - 90.gadu valdības sarunas tā laika specifikas ietvaros,» teikusi Līdaka.
Tāpat viņa paudusi viedokli, ka būtu jāpagarina priekšvēlēšanu aģitācijas periods un jāpastiprina uzraudzība, lai redzētu, kādas ir politiskās reklāmas aktivitātes. «Šobrīd līdz vēlēšanām ir mazliet vairāk nekā gads, un viss ir sācies. Un līmenis šai priekšvēlēšanu aģitācijai ir ļoti zems, tā būtība: citam citu aplamāt, balstoties uz savu paštaisnumu. Protams, ja žurnālists grib nodarboties ar politiku, viņam jāiet politikā. Viņš nedrīkst izmantot žurnālistiku savu politisko mērķu sasniegšanai. Skatītāju auditorijai netiek piedāvāta politisko procesu analīze, vienkārši tiek pateikts: tas ir melns, bet tas ir balts. Mediji visbiežāk izslēdz skatītājus no politiskā procesa analīzes, viņi tiek nolikti statistu lomā, viņu vērtējumu neuzskata par svarīgu,» teikusi Līdaka, atzīmējot, ka tas draud ar ticības zaudēšanu sabiedriskajiem medijiem, Latvijas valstij un tās institūcijām.
Savukārt, komentējot Latvijas Televīzijas (LTV) lēmumu pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi, Līdaka norādījusi, ka par šo jautājumu NEPLP vēl runās ar LTV.
«Ja LTV atsakās no konkrēta projekta un konkrēta sponsora - un tas nav Aivars Lembergs, bet gan Ventspils dome -, tad jautājums ir šāds: kāda būs sabiedriska medija politika attiecībā pret jebkuru sponsoru? Ventspils dome tiek identificēta ar Lembergu, bet Ventspilī un Latvijā, starp citu, ir vēl citi cilvēki, institūcijas, skatītāji - par viņiem nav jādomā? Pret ko iebildumi ir LTV vadībai? Pret Lembergu, pašvaldības finansējumu, Ventspils domi? Kas ir rakstīts līgumā? Ja tajā nav Lemberga vārda, tad ir jautājums: kādā veidā iespējams konsekventi realizēt sponsorēšanas politiku, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci? Ja sabiedriskajam medijam pret pasākumu sponsorēšanu ir iebildumi principā, tad jāsāk iziet no reklāmas tirgus. Citādi nākamreiz medijam nepatiks kāda cita pašvaldība, bet iedzīvotājiem no šīs nepatikas būs jācieš. Nu ir uzpūsts burbulis, kurā sabiedrisko mediju vadība peldas bez faktiem, argumentiem un juridiskām konsekvencēm,» minējusi Līdaka.
Viņa arī minējusi, ka LTV darbinieki pieņem lēmumu par to, kurš piedalās tajā vai citā raidījumā, tāpēc jautājums ir par redakcionālo neatkarību.
Jau vēstīts, ka LTV un Latvijas Radio nolēmuši pārtraukt sadarbību ar Ventspils pašvaldību izklaides raidījumu veidošanā, jo pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs («Ventspilij un Latvijai») ir bijis viens no aktīviem «oligarhu sarunu» dalībniekiem un apspriedis mediju ietekmēšanas un pakļaušanas veidus.