Prokrieviskā «Latvijas Cilvēktiesību komiteja» (LCK) apšauba krievvalodīgo bērnu iespējas labi nokārtot eksāmenus un apgūt valsts valodu.
Prokrieviskie aktīvisti apšauba krievvalodīgo bērnu iespējas labi nokārtot eksāmenus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izanalizējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz likvidēt tiesības izvēlēties atbildes valodu skolas eksāmenos, LCK, atsaucoties uz ANO ziņojumu par mazākumgrupu tiesību jautājumiem, pārliecināta, ka šādi grozījumi minoritāšu pārstāvjus nostādīs nelabvēlīgā stāvoklī, turklāt viņiem nesamērīgi tiks liegta iespēja iestāties augstākajās mācību iestādēs.
LCK šādu viedokli pamato ar to, ka tiesību izvēlēties eksāmena atbildes valodu likvidēšana nostāda formāli vienlīdzīgos apstākļos divas skolēnu grupas, kuras «neapšaubāmi atšķirīgi atbilst šiem apstākļiem, tas ir, skolēnus, kuriem valsts valoda ir dzimtā, un skolēnus, kuriem ir cita dzimtā valoda».
Organizācijas ieskatā vienota latviešu valodas eksāmena ieviešana vidusskolās jau radīja negatīvas sekas. «2015.gadā dienas vispārizglītojošo skolu un ģimnāziju absolventu vidū (6285 latviešu skolas absolventi un 1579 - krievu skolu) rezultāti ir visai bēdīgi - uz zemāko kategoriju (Ą1) eksāmenu ir nokārtojuši tikai 25 latviešu skolēni un 102 krievvalodīgie. Toties uz augstāko kategoriju (C2) - attiecīgi 637 un astoņi,» norādīja komitejā.
Viņuprāt, tas ir nopietns šķērslis krievu skolēniem, iestājoties augstskolās, it īpaši pretendējot uz budžeta vietām. «Acīmredzams, ka pārējo eksāmenu valodas unifikācija vēl vairāk pastiprina jau sasniegto negatīvo rezultātu, kas arī ir īstenais projekta mērķis,» pārliecināti LCK, uzsverot, ka, viņuprāt, noteikumi ir klajā pretrunā ar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. LKC ieskatā šis esot pietiekams pamatojums tam, lai valdība atteiktos no šīs idejas.
Vienlaikus LCK norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija valdībai nepiedāvājot pilnīgus datus par skolēnu izvēli eksāmena kārtošanas valodai. Tāpat komitejas ieskatā netiekot ņemtas vērā arī skolēnu iespējas pilnvērtīgi nokārtot eksāmenus latviešu valodā. «Ja spriest pēc latviešu valodas eksāmena rezultātiem pamatskolā, tas neradīs grūtības tikai 8% skolnieku. 22% skolēnu nav izredžu pilnvērtīgi nokārtot eksāmenu latviešu valodā,» secināja LKC.
LCK ar veikto pētījumu plāno iepazīstināt valdību un starptautiskās cilvēktiesību struktūras.