Ceturtdien, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē apspriežot tā dēvētās oligarhu sarunas, vairāki deputāti pauda šaubas par nepieciešamību veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par šo jautājumu.
Vairāki deputāti apšauba «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas nepieciešamību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) pauda pārliecību, ka parlamentam ir «jātiek skaidrībā» ar šo lietu, tomēr vērsa uzmanību, ka Saeimā darbojas Aizsardzības komisija, kā arī Korupcijas novēršanas apakškomisija. Turklāt gan šo komisiju, gan apakškomisiju vada «Vienotības» frakcijas pārstāvji, un arī parlamentārās izmeklēšanas komisija vadību iecerēts uzticēt «Vienotības» frakcijas deputātam Andrejam Judinam, piebilda Šnore.
Jānis Ādomsons (S) papildināja, ka arī Iekšlietu ministrija ir «Vienotības» pārziņā, bet Saeimas Nacionālās drošības komisiju vada Solvita Āboltiņa (V). Viņš arī pauda viedokli, ka, izveidojot šādu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, tiks izteikta neuzticība Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Arī Ringolds Balodis (NSL) neredzot pamatu šādas komisijas izveidei, ņemot vērā, ka Saeimā jau tagad ir komisijas, kur var diskutēt par šo jautājumu.
Tikmēr Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V) oponēja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir pilnvaras, kuru nav «parastajām» Saeimas komisijām.
Tāpat komisijas sēdē KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pauda gatavību sniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai nepieciešamo informāciju.
Savukārt deputāts Aleksejs Loskutovs (V) interesējās, vai žurnāla «Ir» publiskotās sarunas ir no operatīvas lietas vai no krimināllietas materiāliem. Straume skaidroja, ka pagaidām nevar runāt par sarunu autentiskumu, jo tas tiekot pārbaudīts. Vienlaikus komisijas sēdē tika norādīts, ka epizode par zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS), iespējams, pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā nav bijusi krimināllietas materiālos.
Uz komisijas sēdi bija ieradusies Rīgas domes deputāte, bijusī KNAB darbiniece Juta Strīķe (JKP), kura sākumā bija klausītāju vidū, bet vēlāk tika aicināta pie komisijas sēžu galda. Viņa uzsvēra, ka «oligarhu lietā» no paša sākuma bija nepārprotami fakti, kas liecināja par valsts nozagšanu, nacionālās drošības apdraudējumu un citi. Tomēr šodien komisijas sēdē veselu stundu tiek paustas atrunas par to, kāpēc kaut ko varēja vai nevarēja, komentēja politiķe. Viņa pauda cerību, ka tagad KNAB spēs fiksēt un pierādīt visus šādus gadījumus.
Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) nolasīja vairāku ziņu virsrakstus no laika, kad tika sākta «oligarhu lieta», vaicājot pamatojumu šādam iznākumam. Tikmēr Strīķe mudināja publiskot lietas divus sējumus, lai eksperti arī varētu paust savu viedokli par to, vai pierādījumu bijis gana, lai lietu virzītu uz tiesu.
Jau ziņots, ka par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies18 deputātu, bet nepieciešami 34 paraksti. Tomēr tiek sagaidīts, ka daudzi deputāti, kuri šajās dienās nav parlamentā, šo pieprasījumu parakstīs rīt pirms Saeimas sēdes. Tad Saeima jau rīt, 21.jūlijā, arī varētu lemt par šīs parlamentārās komisijas izveidi.
Viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.