Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) streikojošo ģimenes ārstu prasības uzskata par pamatotām un atbalsta streiku, teica biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš.
Ārstu biedrība ģimenes ārstu prasības uzskata par pamatotām un atbalsta streiku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pļaviņš norādīja, ka vakar LĀB valdes sēdē biedrības pārstāvji un ģimenes ārsti pārrunāja ar streiku saistītos jautājumus. LĀB ģimenes ārstu iniciatīvu joprojām atbalsta, jo pēc vakardienas sēdes nācies secināt, ka kapitācijas nauda tomēr nozīmē daudzus izdevumus, kas saistās ar prakses uzturēšanu, turklāt arī šie izdevumi pēdējos gados ir pieauguši.
Pļaviņš skaidroja, ka finansējums, ko ģimenes ārsti saņem prakses uzturēšanai, ir 480 eiro, kas nozīmē, ka, piemēram, tādā pilsētā kā Rīga nekādi nevar nosegt pat nomas maksu, tāpēc ģimenes ārsti ir spiesti izmantot finansējumu, kas paredzēts citām funkcijām, tostarp savu algu.
Vienlaikus LĀB viceprezidents norādīja, ka VM ideja par «ideālajām» ārstu praksēm ir laba, tomēr arī to izveidošana bez jauniem ieguldījumiem un kapitācijas naudas palielināšanas nav iespējama.
Kā ziņots, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, 3.jūlijā plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārstu sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām. Vēlāk protesta akcijas forma tika mīkstināta - kopš 18.jūlija ģimenes ārsti, kuri piedalās šajā akcijā, pieņem ne vairāk kā 20 pacientus dienā, turklāt nevienam pieaugušam pacientam neveic profilaksi. Šādā formā protestu solīts turpināt līdz 1.oktobrim.
Akciju rīko Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA). Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija (VM) sākotnēji piedāvāja palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Tādēļ ģimenes ārstiem ir svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.
Vienošanās, kuru piedāvāja veselības ministre Anda Čakša un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), paredzēja, ka ģimenes ārstiem tiktu nodrošināts proporcionāls ārstniecības personu darba samaksas pieaugums, nosakot no 2018.gada 1.janvāra ģimenes ārstiem maksājamās kapitācijas naudas atalgojuma daļas pieaugumu. Tāpat tiktu veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai kapitācijas naudas un ģimenes ārsta palīga/māsas atalgojuma aprēķinos par pamatu noteiktu ģimenes ārstu prakses lielumu 1500 reģistrēto pacientu skaitu praksē atbilstoši konceptuālā ziņojumā «Par veselības aprūpes sistēmas reformu» definētajam.
Neparakstītais vienošanās projekts paredzēja, ka ģimenes ārstu kapitācijas naudas ietvaros, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, tiktu noteikta piemaksa 150 eiro mēnesī par atsevišķu kvalitātes kritēriju izpildi. Līdz 2018.gada 1.maijam ģimenes ārstiem tiktu dota iespēja uzlabot darba kvalitātes kritēriju rezultātu izpildi un maksāts novērtējuma maksājums pilnā apjomā. Kritēriju noteikšanai tiktu izveidota darba grupa.
Tāpat tika piedāvāts nepieciešamības gadījumā precizēt konceptuālajā ziņojumā «Par veselības aprūpes sistēmas reformu» iekļauto primārās veselības aprūpes sadaļu, kā arī līdz 2017.gada 15.septembrim sagatavot detalizētu redzējumu primārās veselības aprūpes attīstībai, tajā skaitā nosakot prasības pašvaldību atbalstam to teritorijā esošo ģimenes ārstu praksēm.
Neparakstītā vienošanās paredzēja arī veikt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka līdz 2018.gada 1.janvārim vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (e-veselības) lietošana ģimenes ārstiem ir brīvprātīga, kā arī nodrošināt, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) efektīvāk sadarbojas ar e-veselībā integrējamo lokālo programmatūru izstrādātājiem, kā arī atkārtoti apzina situāciju par interneta pieslēguma pieejamību ģimenes ārstu praksēs. Tāpat tiktu nodrošināts atbalsts e-veselības sistēmas lietošanai pirmspensijas un pensijas vecumā esošiem ģimenes ārstiem.
Piedāvātā vienošanās arī paredzēja līdz 2018.gada 1.janvārim aprēķināt ģimenes ārsta praksē apmaksājamo manipulāciju faktiskās izmaksas, sākt to ieviešanu un turpināt darbu pie normatīvajiem aktiem attiecībā uz pacienta pamattiesību un ģimenes ārsta konfidencialitātes pienākuma izpildīšanu.
Piekrītot iepriekšminētajam piedāvājumam, LĢĀA būtu jāapņemas aicināt ģimenes ārstus nodrošināt ar NVD noslēgto līgumu izpildi, tostarp, ģimenes ārstu pieslēgšanos e-veselības sistēmai līdz 2017.gada 1.septembrim.