Pabriks: Latvijai ir svarīgi, lai Polija būtu saprātīgs ES partneris

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijai ir svarīgi, lai Polija būtu saprātīgs un novērtēts Eiropas Savienības (ES) partneris, taču Polijas valdošās konservatīvās partijas «Likums un taisnīgums» (PiS) līdera Jaroslava Kačiņska valdība pašreiz dara diezgan daudz, lai tas tā nebūtu, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V). Viņaprāt, Polijā esošā opozīcija ir pietiekami spēcīga, un vēlēšanu gadījumā šobrīd tā spētu pat uzvarēt.

Vienlaikus deputāts cer, ka ES neieviesīs kādas sankcijas pret Poliju, jo tas varētu būt nepatīkams pārsteigums Latvijai un tās interesēm.

«Tas paņemtu nost spēju vienai no lielajām ES valstīm lemt, un tad daudzus jautājumus varētu izlemt Vācija un Francija, piesaistot vēl kādu, kas nav mūsu interesēs. Domāju, ka Polija uzvedās ne īsti saprātīgi, jo ir saprotama Polijas pozīcija attiecībā pret NATO un Krievijas sankcijām, kur sakrīt Latvijas un Polijas intereses, taču intereses un viedokļi nesakrīt pastāvīgā, populistiskā un negatīvā attieksmē pret Vāciju,» uzsvēra eiroparlamentārietis.

Pēc deputāta domām, Vācija ļoti daudzās jomās ir nākusi pretī Polijai, piemēram, lauksaimniecības jautājumos, un Polijā šobrīd notiekošais atgādina tās vēlmi karot divās frontes vienlaikus, kas ir salīdzināma ar «šaušanu sev kājā», teica Pabriks.

«Šī situācija var negatīvi ietekmēt tālākās ES un Polijas iekšējās attiecības. Tās lietas, ko jaunā Kačiņska valdība dara, neliecina par dziļu demokrātijas izpratni un tā ir tuvredzīga rīcība, kas sašķeļ arī Polijas sabiedrību,» skaidroja Pabriks.

Jau ziņots, ka Polijas prezidents Andžejs Duda parakstījis vienu no trim pretrunīgi vērtējiem likumiem par tiesu reformu, kas izraisījusi plašus ielu protestus un ES bezprecedenta sankciju draudus.

24.jūlijā Duda uzlika veto diviem no likumiem - likumam par Augstāko tiesu, kā arī likumam par Tiesu varas nacionālo padomi. 25.jūlijā viņa birojs paziņoja, ka prezidents ir parakstījis trešo likumu, lai arī otrdien vairākās Polijas pilsētās notika demonstrācijas, aicinot viņu to nedarīt.

Likums ļauj tieslietu ministram, kurš ir arī ģenerālprokurors, izvirzīt visu tiesu priekšsēdētājus.

Trešdien Eiropas Komisija (EK) sāka tiesisko procedūru pret Poliju par vienu no tās tiesu sistēmas reformām. EK lēmumu pamatoja ar to, ka pieņemtais likumus paredz atšķirīgus tiesnešu pensionēšanās vecumus sievietēm un vīriešiem, kas pārkāpj ES antidiskriminācijas noteikumus.

Tikmēr ceturtdien Kačiņskis paziņojis, ka pēc «radikālās» tiesu sistēmas reformas pabeigšanas valdība ķersies pie mediju «decentralizācijas», un atzina, ka sagaida «ļoti stipru pretestību» šīm iecerēm.

Lai gan PiS līderis sīkāk nepaskaidroja, ko valdība plāno darīt, iepriekš partijas līderi ir izteikušies par vēlmi ierobežot ārvalstnieku īpašumtiesības uz Polijas privātajiem medijiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu