Levits: Valstij jāattīsta kvalitatīvu mediju stiprināšanas programma

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Latvijas valstij ir jāattīsta kvalitatīvu masu mediju stiprināšanas programma, šādu viedokli «Neatkarīgajā» paudis Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.

Levita vērtējumā, masu mediju kvalitāte un to lietošanas prasmes Latvijā ir «absolūti nepietiekamas». «Latviešu valodā lasošo, domājošo skaits ir samērā neliels. Mazāk par diviem miljoniem. Šādā nelielā telpā uzturēt vienu kvalitatīvu mediju ar tirgus līdzekļiem ir dārgs prieks.»

«Slikts medijs ir lēts... Kvalitatīvs medijs ir dārgs, tajā ir jāieliek zināma investīcija. Proti - tas, ka Latvijā tradicionālie mediji ir lielā mērā samazinājuši savu ietekmi, daļēji saistāms ar to, ka tik neliela telpā acīmredzot nav iespējams cerēt uz kvalitāti, rēķinoties tikai ar tirgus faktoru. Tas nozīmē, ka jāiesaistās valstij, jābūt valsts atbalstam,» sacījis jurists.

«Esošajā situācijā valsts konstitucionāls pienākums ir veidot infrastruktūra, kura zināmā veidā nodrošina plurālistisku, kvalitatīvu mediju telpu. Patlaban tā nav pārāk izplatīta doma ne politikā, ne sabiedrībā. Bet no tās aktualizācijas ir atkarīga ari mūsu demokrātijas ilgtspēja. Sociālie mediji to nevar aizstāt. Sociālie mediji neaizstāj kvalitatīvu informāciju. Taču tradicionālie mediji tiek nobīdīti malā, to vietā Ienāk varbūt kaut kas interesants un izklaidējošs, bet demokrātijai maznozīmīgs. Tātad valstī jāattīsta kvalitatīvu mediju stiprināšanas programma,» turpinājis Levits.

Levits brīdina, ka sabiedrības manipulāciju tehnoloģijas tuvākajā laikā attīstīsies vēl straujāk. «Piemēram, sociālie tīkli arvien precīzāk «baro» cilvēku ar tieši viņam piemērotu (arī emocionālo) informāciju, lai panāktu noteiktu rīcību. Līdz šim šādi tika mēģināts panākt cilvēka komerciālu rīcību (nopirkt kādu produktu), bet nu jau ir sākusies ari mērķtiecīga informācijas «piemeklēšana», lai panāktu cilvēka politisku rīcību, ietekmētu vēlētāja izvēli, viņam to nemanot. Tās kļūst problemātiski no demokrātijas viedokļa.»

«Jo vairāk pilsonis ieiet savā «informācijas burbulī», kur viņš nonāk informatīvā izolācijā, jo vairāk viņš attālinās no šī atbildīga pilsoņa ideāla. Līdz ar to demokrātiskās procedūras kā pilsoņu gribas izpausmes līdzekli var kļūt mazjēdzīgi... Tāpēc arī saku, ka pie mums demokrātijas problēmas ir lielākas nekā tiesiskuma problēmas. Informatīvā telpa visās savās izpausmēs - tā ir galvenais rūpju bērns no demokrātijas viedokļa,» piebildis Levits.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu