Jaunajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā, kas ir izstrādes stadijā, ir vairāki būtiski trūkumi, norādīja Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane.
Veselības ekonomikas asociācija norāda uz trūkumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc LVEA ieskatiem, likumprojektā netiek ievērots universāluma princips veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā - pakalpojumu pieejamība atbilstoši vajadzībām.
«Likumprojektā iekļautas diskriminējošas normas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, tās attiecas uz daļu valsts iedzīvotāju. Likumprojektā nav ietverts, kā risināt problēmas, ko iedzīvotājiem rada augstie privātie maksājumi. Paredzēts, ka papildu finansējumu veselības aprūpē veidos 1% no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas pēc novērtējuma 2018.gadā būs aptuveni 85 miljoni eiro. Tas veidotu aptuveni 9% no kopējā veselības aprūpes budžeta. Tiek plānots neproporcionāli iemaksām ierobežot būtiski svarīgu plānveida un sekundārās aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kuri nebūs nelielās sociālo iemaksu daļas veicēji, bet būs piedalījušies ar savu būtisku ieguldījumi vispārējo nodokļu sistēmā, kas veido vairāk nekā 90% veselības aprūpes finansējuma,» skaidroja Behmane.
Viņa norādīja, ka likumprojekta patlaban esošajā redakcijā, piemēram, solidaritātes princips ir ievērots daļēji.
«Likumprojektā Eiropas Savienības valstīs vispārpieņemtais solidaritātes princips realizēts tikai daļēji, jo valsts nenodrošina, ka visas iedzīvotāju grupas no saviem ienākumiem veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vienādā apmērā. Daļa tās veiks no minimālās algas, daļa - no reālajiem ienākumiem. Tie kas maksāja līdz šim, maksās vairāk, bet nemaksātāji varēs saņemt pakalpojumus, kurus nesegs to veiktās sociālā nodokļa iemaksas no minimālās algas,» atzīmēja Behmane.
Tāpat likumprojektā neesot piedāvājuma, kā konsolidēt esošos finanšu avotus. Patlaban ap 40% veselības aprūpes finansēšanas apjomu veido privātie maksājumi. Tiem, kas brīvprātīgi vai kam ir darba devēja apmaksātas polises, daudzus veselības aprūpes pakalpojumus apmaksā apdrošināšanas sabiedrības. Sliktākajā gadījumā pacienti maksā par pakalpojumu tā saņemšanas vietā un brīdī. Ievērojamu finanšu līdzekļu daļu veido privātās un pašvaldību investīcijas veselības aprūpes infrastruktūrā. Likumprojektā nav paredzēti instrumenti privāto un pašvaldību līdzekļu konsolidācijai, kas radītu pamatu efektīvai kopējā finansējuma izlietojuma plānošanai, sacīja Behmane.
Kā vēl vienu no trūkumiem LVEA valdes priekšsēdētāja minēja ekonomiskā pamatojuma neesamību. Proti, likumprojektā nav pieejami aprēķini par kopējo nepieciešamo pakalpojumu apjomu, tajā nav novērtētas iedzīvotāju vajadzības pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši pakalpojumu grozu gadījumā. Pēc Valsts kontroles un starptautisko ekspertu atzinuma, liela daļa no esošajiem tarifiem ir zem pakalpojuma faktiskās pašizmaksas un tiem būtu veicama aktualizācija. Turklāt lielākā tarifu daļa ir saistīta tieši ar ārstniecības personu atalgojumu, līdz ar to, plānojot palielināt ārstniecības personu atalgojumu, būtu jākoriģē visi pakalpojumu tarifi, uzsvēra Behmane.
Likumprojektā neesot arī plānots izmaksu efektivitātes pieaugums.
«Attīstoties medicīnas tehnoloģijām, kļūst pieejami veselības aprūpes pakalpojumi, kas ir ievērojami efektīvāki par iepriekšējiem. Tādēļ ir svarīgi likumprojektā paredzēt regulāru valsts pakalpojumu grozā iekļauto pakalpojumu programmu izmaksu efektivitātes novērtējumu. Ierobežota budžeta apstākļos valsts finansējuma līdzekļiem jābūt novirzītiem tikai tādām pakalpojumu programmām, kurām ir pieradīta augsta izmaksu efektivitāte,» skaidroja Behmane.
Tāpēc LVEA uzskata, ka likumprojekta izstrādē vēlams ņemt vērā pasaulē atzītus risinājumus.
«Liedzot daļai iedzīvotāju pieeju plānveida ārstēšanas pakalpojumiem, paredzama ārstēšanas segregācija un nošķirtība starp aprūpes līmeņiem pretēji pasaulē atzītajai integrācijas un pēctecīgas slimības vadības pieejai. Tādējādi ievērojami tiks mazināta kopējā veselības aprūpes sistēmas efektivitāte, var prognozēt nelietderīgu izmaksu pieaugumu neatliekamās palīdzības segmentā, kā arī iedzīvotāju veselības rādītāju pasliktināšanos ilgtermiņā. LVEA uzskata, ka, rosinot būtiskas pārmaiņas veselības aprūpē, būtu jāņem vērā pasaulē atzīti risinājumi un pieejas. Šajā ziņā likumprojektā ir daudz nepilnību, kuras steidzami jālabo,» uzsvēra LVEA valdes priekšsēdētāja.
Kā ziņots, cilvēkiem, kas neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, veselības apdrošināšanas iemaksas nākamgad varētu būt 1% mēnesī no minimālās darba algas.
Nacionālās trīspusējā sadarbības padomes (NTSP) sēdē iepriekš veselības ministre Anda Čakša skaidroja, ka 2019.gadā iemaksas apmēru plānots palielināt līdz 3% no minimālās mēneša darba algas, bet no 2020.gada iedzīvotājiem iemaksas būs jāveic 5% apmērā no minimālās mēneša darba algas. Nākamgad minimālā alga plānota 430 eiro, tātad iemaksās būtu jāiemaksā 4,30 eiro mēnesī, bet pēc diviem gadiem - 21,5 eiro mēnesī, ja vien vēl netiks celta minimālā alga.
Likumam atbilstoši plānotajam būtu jāstājas spēkā nākamā gada 1.janvārī.
LVEA ir biedrība, kas dibināta 2003.gadā. Organizācijas mērķis ir veicināt veselības ekonomikas zinātnes un metožu pielietojumu praksē, lai sekmētu sabiedrības un veselības resursu pamatotu, taisnīgu un efektīvu izmatošanu un attīstītu uz pierādījumiem balstītas veselības aprūpes sistēmas darbību.