Latgales atsevišķu mazāko pilsētu un pārējā reģiona situācijas uzlabošanai jāizmanto jau esošie līdzekļu piesaistīšanas instrumenti, tāpat vairāk jākoncentrējas uz novada kultūrvēstures mācīšanu, sacīja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
Tā politiķis atbildēja, vaicāts, kā Latgales mazākās pilsētas un pārējo novadu ciešāk sasaistīt ar Latviju, kad saskaņā ar raidījuma «Nekā personīga» vēstīto uz Doņecku savulaik devies Latvijas piederīgais norādījis, ka Ludzā ir labvēlīga vide tādiem cilvēkiem kā viņš.
Jansons skaidroja, ka atsevišķi šādi gadījumi neliecina, ka Latgale būtu reģions ar proimpēriskām vai separātiskām tendencēm. Politiķis norādīja, ka ar atsevišķiem ekstrēmistiem jātiek galā Drošības policijai (DP) un citām tiesībsargājošajām institūcijām.
Skaidrojot veicamos uzdevumus visu Latgales iedzīvotāju ciešākai sasaitei ar Latviju, komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka noteikti ir jāstrādā pie tām lietām, kas tika definētas maijā notikušajā Latgales kongresā. Tie paredz vietējās kultūrvēstures un latgaliešu valodas attīstīšanu, to mācot skolās. Arī citos valsts novados nepieciešams vairāk uzmanības pievērst izpratnes par kultūrvēsturi veicināšanai, norādīja politiķis.
Tāpat Latgalē jānodrošina atbilstošs sabiedrisko mediju pieejamības pārklājums. Jansons gan atzina, ka, ņemot vērā valsts pašreizējās prioritātes - veselība, izglītība, aizsardzības joma -, vēl apmēram divus gadus varētu nebūt pieejami nepieciešamie līdzekļi, lai nodrošinātu pieeju sabiedriskajiem medijiem 99,9% novada teritorijas. Tomēr deputāts uzsvēra, ka jau pašlaik sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu rīcībā ir pietiekošs finansējums kvalitatīva satura radīšanai, kas būtu saistošs Latgales iedzīvotājiem. Tāpat atbilstošs saturs būtu jārada komercmedijiem.
Politiķis vērsa uzmanību, ka arī Latgalē etniskajām minoritātēm ir iespēja attīstīt savu kultūru. Reizē viņš norādīja, ka pozitīva ietekme būtu pakāpeniskai pārejai uz vienotu skolu sistēma valsts valodā, mācību iestādes vairs nedalot latviešu vai krievu skolās. Šādām izmaiņām būtu jāattiecas uz visu Latviju, jo līdz ar vienoto mācību sistēmu latviešu valodā, pakāpeniski tālāk tiktu nodota arī vienota vērtību sistēma, norādīja Jansons.
Vaicāts par to, ka priekšlikums par pilnīgu pāriešanu uz latviešu valodu līdz šim nav guvis atbalstu, politiķis atzina, ka pašlaik politisko spēku samērs neļauj to īstenot. Reizē viņš pauda atbalsta izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) virzītajai kārtībai par eksāmenu kārtošanu latviešu valodā.
Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka nav nepieciešams veidot atsevišķas finansiālā atbalsta programmas konkrētām pilsētām, bet ir jāizmanto jau esošie instrumenti. Viņš norādīja uz to, ka pašlaik pašvaldībām ir ļoti spēcīgs lobijs, tāpat nozīmīga loma līdzekļu piesaistei ir Latgales plānošanas reģiona statusam. Daudz kas ir atkarīgs no pašu pašvaldības nostādnes un aktivitātes, piesaistot Eiropas Savienības un valsts budžeta līdzekļus, norādīja politiķis.
Sabiedrības saliedētības komisija par reģionu, tajā skaitā, Latgales attīstību plāno spriest oktobrī.
Kā ziņots, raidījums «Nekā personīgi» sagatavojis dokumentālo filmu «Revolūcijas eksports». Tajā atspoguļotas Latvijas žurnālista Kārļa Lesiņa tikšanās ar vairākiem vīriešiem, kuriem inkriminēta prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā Ukrainā, kā arī sarunas ar citām personām.
Filma vēsta arī par 1983.gadā dzimušo Valentīnu Miļutinu, kurš nācis no Ludzas un Donbasā atradies no 2014.-2016.gadam. Saruna ar viņu gan notiek Krievijā, viņš uz jautājumiem atbild krievu valodā. «Jūlijā devos. Ar puišiem. Ar Slavu Visocki, Grišu. Pie tam, mēs neesam kaut kādi sazvērnieki. Neviens no mums nevienu nepielauza braukt,» norādīja ludzietis.
Miļutins apstiprināja, ka ir saistīts ar partiju «Cita Krievija», reiz gan tā saukusies citādāk. «Es biju tā sauktais ļimonovietis. Es no 1999.gada esmu ļimonovietis, ļimonoviešu nodaļā Latvijā. Mēs visi esam ļimonovieši, Visockis un Košņikovskis. Viss sākās ar Denisu Bartecki. Tieši Ludzā. Viņš tikko devās uz Rīgu stāties universitātē. Iestājās, sapinās ar [Vladimiru] Lindermani, un tad kaut kā iegrozījās un mēs kļuvām par ļimonoviešiem,» klāstīja Miļutins.
Vaicāts, kāpēc šādas darbības viņam šķitušas interesantas, Miļutins apgalvoja, ka Ludzā esot piemērota vide «tādiem kā mēs». Viņš pauž, ka kādu laiku bijis dusmīgs uz Latviju. «Tāpēc, ka Latviešiem vieglāk, ja? Viņi, teiksim tā, dzīvo valstī un var izjust patriotisma sajūtu. Just lepnumu par savu valsti, Latviju. Par to teritoriju, kur viņi dzīvo. Man tas tika liegts. Man nenoformulējās tā sajūta. Mani sauca par okupantu, man teica, ka es dzīvoju svešā teritorijā,» viņš klāstīja.
Aprīlī LETA ziņoja, ka DP ir ierosināti pieci kriminālprocesi pret deviņām personām par piedalīšanos konfliktā Ukrainā. Tāpat DP lietvedībā šobrīd ir vēl vairāki kriminālprocesi saistībā ar četru personu prettiesisku dalību Sīrijas konfliktā.
