Var vērtēt, vai nepieciešams paredzēt kriminālo vai cita veida atbildību par atsevišķām «oligarhu sarunās» minētajām darbībām, piemēram, par mediju vai politisko procesu ietekmēšanu «no malas», šodien «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja šo lietu savulaik uzraudzījušais prokurors Māris Leja.
«Vienotības» Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Judins (Par) šodien komisijas sēdē prezentēja savu skatījumu par jēdziena «valsts nozagšana» saturu un minēja vairākus faktus, kurus varētu vērtēt kā valsts nozagšanu.
Prokurors to komentēja, norādot, ka ir iespējams izvērtēt, vai visas «oligarhu sarunās» minētās plānotās vai daļēji realizētās darbības, kas pašlaik nav kriminalizētas, būtu atzīstamas par kaitīgām. Ja tās ir kaitīgas, tad likumā par to veikšanu iespējams paredzēt kriminālo vai cita veida atbildību. Piemēram, solījums ietekmēt mediju varētu būt atzīstams par sodāmu rīcību, skaidroja Leja. Tādējādi mērķi nepieļaut šādas darbības būtu iespējams sasniegt, likumā arī tieši neierakstot tik abstraktu jēdzienu kā «valsts nozagšana», bet augstāk minētos konkrētos priekšlikumus, viņš teica.
Leja arī aicināja uzmanīties, lai, vērtējot kriminālprocesa veikšanas kvalitāti, jēdziens «valsts nozagšana» neradītu sajukumu, jo Kriminālprocesa likumā tas netiek izmantots.
Nākamā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde paredzēta 4.septembrī plkst.11, kad deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) ziņos par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ietekmi uz valsts drošību.
Judins komisijas sēdē pirms tam skaidroja, ka Krimināllikumā nav jēdziena «valsts nozagšana», taču «oligarhu lietas» materiālos ir vairāki piemēri, kas liecina, ka realitātē šāda parādība pastāv.
Deputāti norādīja, ka Latvijā nav ieviests krimināltiesību jēdziens «valsts nozagšana» un Krimināllikumā nav panta ar šādu nosaukumu. Judins norādīja, ka valsts nozagšana ir parādība, kad cilvēki sagrābj varu, lai iegūtu mantu un vairotu savu varu. Valsts nozagšana nozīmē iegūt neleģitīmu ietekmi uz valsts procesiem, lai izmantojot varu varētu labi dzīvot un primāri apmierināt savas intereses. Šī parādība ir kā datorvīruss, kas apkalpo nevis datora īpašnieka, bet hakera intereses, norādīja deputāts.
Parlamentārietis arī sniedza skaidrojumu, kā, viņaprāt, var konstatēt «valsts nozagšanu».
