Eiropas Savienības (ES) valstīm drošības izaicinājumi jārisina vienoti, par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Ērika Kalniņa (V) sacīto informēja parlamenta Preses dienestā.
Kalniņš: ES valstīm drošības izaicinājumi jārisina vienoti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Lai drošības izaicinājumi, ar kuriem saskaras ES dienvidu valstis, nekļūtu par samilzušām ES ziemeļvalstu problēmām un otrādi, ES jau laikus tiem jāstājas pretī kā vienotam veselumam,» starpparlamentārajā konferencē par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku uzsvēra Kalniņš.
Diskusijā ar ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni Kalniņš interesējās, vai jau top mehānisms sadarbībai drošības un aizsardzības jomā ar Lielbritāniju pēc tās izstāšanās no ES. Mogerīni sacīja, ka formālas sarunas vēl nav sākušās, taču jau pašlaik ir skaidrs, ka Lielbritānija, līdzīgi kā citas valstis, varēs piedalīties atsevišķos projektos, misijās un jautājumos par sankciju režīma piemērošanu, tiesa, tai nebūs tiesību par tiem lemt.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V) konferencē uzsvēra, ka, diskutējot par ES lomu globālā mērogā, ir jādomā par atbildības uzņemšanos visplašākā mērogā, taču liela problēma ir plaisa starp pieņemtajiem lēmumiem un iedzīvotājiem. Proti, iedzīvotāji ES lēmumus ne vienmēr asociē ar sevi. Igaunijas Valsts prezidente Kersti Kaljulaida piekrītot uzsvēra, ka atbildība par lēmumu skaidrošanu ir katras valsts uzdevums, lai arī bieži to piedēvē ES. Viņa sacīja, ka komunikācijai ar iedzīvotājiem jāatgriežas tur, kur tā iederas, - nacionālā līmenī.
Kalniņš, Čigāne, un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) no 7.septembra līdz 9.septembrim darba vizītē uzturējās Igaunijā, kur piedalījās starpparlamentārajā konferencē par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī kopējo drošības un aizsardzības politiku, ko ik pusgadu rīko ES Padomē prezidējošā valsts.
Sanāksmes darba kārtībā bija jautājumi par Eiropu globālā kontekstā, transatlantisko attiecību vienotības veicināšanu, situāciju aiz ES robežām un citi.