Ziemeļkorejas draudi ASV ir nopietni un līdzinās «9/11» terorakta situācijai, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns. Pēc Ziemeļkorejas paziņojuma, ka valsts varētu izmēģināt ūdeņraža bumbu Klusajā okeānā, situācija ir nokaitēta. Politikas pētnieks neizslēdz, ka gadījumā, ja Ziemeļkorejas konflikts netiks atrisināts ar ekonomiskām sankcijām, tiks lietots militārs spēks. Ziemeļkoreja jau ir veikusi sešus kodolizmēģinājumus.
Ziemeļkoreja gadu desmitiem lietojusi nepiedienīgu diplomātisko retoriku, runājot par valstu pārvēršanu pulverī un pelnos. Andžāns norāda, ka neviena cita valsts šādus izteikumus nav atļāvusies. Tomēr daudz neatpaliek arī ASV prezidents Donalds Tramps. ANO Ģenerālajā asamblejā Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu Tramps nosauca par «raķešu vīru, kas dodas pašnāvnieka misijā».
«Izplatīts ir viedoklis, ka pēc priekšvēlēšanu kampaņas nonākot postenī, cilvēks normalizējas. Šajā gadījumā tā nenotika – Tramps ir tāds, kāds ir.» Tomēr saturiski ASV prezidenta pozīciju politologs uzskata par adekvātu.
«Ziemeļkorejas jautājums ir aizlaists,»
saka Andžāns. Ja Ziemeļkorejas konfliktam tuvākajā laikā nebūs ekonomiska risinājuma, jāgatavojas militāram, jo Ziemeļkoreja neapstājas.
«Ķīna jebkurā brīdī varētu sagraut Ziemeļkorejas ekonomiku, jo 90% Ziemeļkorejas ārējās tirdzniecības ir ar Ķīnu. Ierobežojot degvielas piegādi, Ziemeļkoreja tiktu būtiski ietekmēta,» skaidro ārpolitikas eksperts.
Bažījoties par savām pozīcijām Klusā okeāna reģionā, Ķīna amerikāņu aicinājuma ieviest stingrākas sankcijas nepiekrita. «Ja Ziemeļkoreja sabruktu, bēgļu straumes plūstu Ķīnas virzienā. Turklāt apvienotā Koreja, visticamāk, būtu proamerikāniska, un tas Ķīnai nepatiktu.» Jau šobrīd Dienvidkorejā ir 30 000 ASV karavīru. Pārdesmit tūkstoši amerikāņu spēku ir arī Japānas tuvumā.
Bez kodolieročiem Ziemeļkoreja būtu vietējā līmeņa vara – nabadzīga valsts, kurā ir bads.
«Kodolieroči ir vienīgais līdzeklis, kas palīdz tai saglabāt varu.» Tomēr, retoriski starpkontinentālās raķetes vēršot pret ASV, Ziemeļkoreja ir pārkāpusi robežu, uzskata Andžāns.
Turklāt Ziemeļkorejas kodolspēja strauji attīstās.
«Ziemeļkorejas raķetes divas reizes pārlidoja Japānai un netika notriektas. Mēs īsti nezinām, kāpēc. Varbūt netika dota pavēle, bet varbūt to nespēja notriekt,» skaidro politologs.
«Realitāte ir ciniska – ja nelīdzēs ekonomiskas metodes, ir liela varbūtība, ka tiks meklēts militārs risinājums.
Upuru būs daudz, zaudējumi lieli – to visi apzinās.
Tomēr pretējā gadījumā Ziemeļkoreja kļūs aizvien spēcīgāka,» biedējošu nākotnes vīziju Klusā okeāna reģionā zīmē Andžāns.
«ASV politika vienmēr bijusi – virzīt draudus tālāk no saviem krastiem. Risks ir liels, tāpēc ASV ir dilemmas priekša,» saka Andžāns. «Es pieņemu, ka varētu sekot rīcība, jo par Ziemeļkorejas necilvēcību neviens nešaubās.»
Jau vēstīts, ka Ziemeļkorejas ārlietu ministrs Ļi Jonho ir paziņojis, ka valsts varētu izmēģināt ūdeņraža bumbu Klusajā okeānā, lai izpildītu vadoņa Kima Čenuna solījumu īstenot «augstākā līmeņa» rīcību pret ASV. Kims retā publiskā paziņojumā valsts medijiem solījis, ka «nenosvērtais» ASV prezidents Donalds Tramps «dārgi samaksās» par savu runu ANO Ģenerālajā Asamblejā, kurā solījis «pilnībā iznīcināt» Ziemeļkoreju, ja tā apdraudēs ASV.
