Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultāts Latvija ir labvēlīgs. Tas liecina, ka Eiropas centrs ir līdz galam noturējies ne tikai Francijā bet arī Vācijā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).
Kariņš: Vācijas vēlēšanu rezultāts Latvijai ir labvēlīgs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņaprāt, Vācijas jaunās valdības koalīcijas izveide būs liels izaicinājums, jo parlamentā iekļuvušas daudzas partijas. Tāpat koalīcijas veidošanu grūtāku padara eiroskeptiķu partijas «Alternatīva Vācijai» (AfD) ievēlēšana, ar kuru parlamentā neviens nav gatavs veidot valdību. Tomēr, ja salīdzina ar Franciju, Zviedriju, Somiju, Itāliju, tad Vācijā populistu esot maz un 90% vēlētāju neatbalsta šādu politiku, ir pārliecināts Kariņš.
«Varētu teikt, ka centrs ir uzvarējis, bet izaicinājumi ir lieli. Domstarpības ir starp liberālajiem, brīvajiem demokrātiem (FDP) un «Zaļajiem», kur «Zaļie» vēlas steidzami slēgt ogļu spēkstacijas, bet liberāļi tik dramatisku politiku neatbalsta. Kanclerei Angelai Merkelei būs izaicinājums salikt šos abus spēkus kopā vienā koalīcijā un nospraust šī koalīcijas galvenās vadlīnijas. «Zaļie» ir vairāk kā lobija partija, savukārt liberāļi vairāk raugās uz tautsaimniecību. Varētu būt grūti, bet tas Merkelei absolūti nebūs neiespējami,» uzskata deputāts.
Eiroparlamentārietis norādīja, ka tradicionālajām partijām - Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartijai - Kristīgi sociālajai savienībai (CSU) ir samazinājies atbalsts, kas ir saprotami, jo tām nācās saskarties ar milzu izaicinājumu, proti, ar bēgļiem. Pēc Kariņa domām, Vācijas kurss paliks absolūti nemainīgs un Merkele paliks par valsts vadītāju, tomēr izaicinājums, gan Francijā, gan Vācijā un pārējā Eiropā, ir saprast, kā uzrunāt vēlētājus, kuri ir balsojuši par radikālajiem spēkiem. Šāda vēlētāju izvēle norāda, ka viss neiet gluži tā, kā gribētos, sacīja deputāts.
Jau ziņots, ka saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc balsu saskaitīšanas visos 299 vēlēšanu apgabalos, Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ieguvuši 33% balsu, kas ir sliktākais konservatīvo rezultāts kopš 1949.gada.
Arī CDU/CSU tradicionālie sāncenši sociāldemokrāti (SPD), kas šobrīd gan ir konservatīvo partneri Merkeles vadītajā «lielajā koalīcijā», cietuši vissmagāko sakāvi Vācijas pēckara vēsturē, iegūstot tikai 20,5% balsu un salīdzinājumā ar 2013.gadu zaudējot vairāk nekā piecus procentpunktus.
Tajā pašā laikā pirmo reizi parlamenta apakšpalātā iekļuvusi pret imigrāciju noskaņotā eiroskeptiķu partija «Alternatīva Vācijai» (AfD), kas izcīnījusi 12,6% balsu un ieguvusi trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā, kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no CDU/CSU.