Sabiedrībā Latvijā valda romantizēts priekšstats par to, cik labi ir uzturēt mazas skolas, trešdien Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konferencē, kas veltīta izglītības nozares reformām, sacīja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.
Ekonomģeogrāfs: Sabiedrībā valda romantizēts priekšstats par mazo skolu uzturēšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Turlajs, kurš patlaban veic pētījumu par optimālu skolu tīklu Latvijā, uzsvēra, ka demogrāfijas tendences neliecina par iedzīvotāju skaita pieaugumu turpmākajos gados, turklāt iedzīvotāju skaits ir pietiekošs krietni mazākam pašvaldību skaitam.
Eksperts norādīja, ka skolu tīkla sakārtošana Latvijā ir jāveic, lai gan sabiedrībā aizvien valda romantizēts priekšstats par to, cik labi ir uzturēt mazas skolas. Taču viņš pauda, ka patlaban galvenais uzdevums ir mainīt sabiedrības noskaņojumu.
«Tagad valdošais noskaņojums ir, ka atkal kaut ko grib atņemt. Tāpēc ir jāpārliecina, ka tas, ko gribam darīt, padarīs valsti labāku. Bez atbalsta netiksim ne pie tīkla reformas, ne lielākām pedagogu algām, ne kvalitatīva mācību satura,» sacīja Turlajs.
Viņš skaidroja, ka līdz 10.oktobrim no pašvaldībām tiek gaidīti dati par katru izglītības iestādi, lai varētu aprēķināt viena skolēna izmaksas katrā skolā. Šos datus plānots izmantot, lai tālāk aprēķinātu, cik izmaksā viens procentpunkts, ko izglītojamie iegūst centralizētajos eksāmenos.
Turlajs norādīja, ka jau patlaban ir redzams, ka mazas lauku skolas audzēknis valstij izmaksā divreiz vairāk nekā lielas pilsētas skolas skolēns. «Vai lauku skolās bērns ir vērtīgāks, ja atļaujamies par viņu maksāt divreiz vairāk?» vaicāja Turlajs.