Roķe: NEPLP dusmas izraisīja LR džingls par neuzticību Āboliņam

Roķes pēkšņā atlaišana uzjundīja šovasar jau pieredzēto attiecību saasinājumu starp Latvijas Radio un tā uzraugu – turpat blakus namā sēdošo NEPLP. NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere uzskata, ka «konflikta starp padomi un radio kolektīvu patiešām nekad nav bijis». Tomēr vēl jūlijā Latvijas Radio darbinieki atklātā vēstulē pauda: «Izsakām neuzticību līdzšinējam Latvijas Radio kuratoram Ivaram Āboliņam un prasām atcelt vairākus lēmumus. Aicinām padomi neizdarīt spiedienu uz Latvijas Radio un respektēt redakcijas neatkarības un satura autonomijas principus.»

Ķezbere gan nenoliedz, ka domstarpības ir bijušas ar Latvijas Radio vadību – proti, ar nu jau bijušo valdes locekli Sigitu Roķi. Un Latvijas Radio darbinieku ieskaņotais džingls, kas jūlija vidū tika atskaņots arī ēterā, bija viens no iemesliem, apgalvo Roķe: «Atšķirībā no padomes locekļiem, es savas telefonsarunas neierakstīju. Man gan padomes priekšsēdētāja teica, ka mūsu telefonsarunas tiek ierakstītas tajā brīdī, kad viņa zvanīja un kliedza man klausulē – «vai tu zini, kas jums notiek tur ēterā?» un «tu no tā darba lidosi!», «vai tu vispār kontrolē radio darbiniekus?» Nu apmēram ar šādiem tekstiem.»

Ķezbere kliegšanu un draudus noliedz. Saruna patiešām bija ierakstīta, jo notika padomes sēdes laikā, uzliekot telefonam skaļruni. Tomēr «de facto» lūgumu saņemt šo ierakstu padomes vadītāja noraida. Vispirms izraidījusi no telpas «de facto» operatoru, Ķezbere atļauj noklausīties iepriekš sagatavotu sarunas fragmentu. Sākums ir nogriezts – fails sākas ar Roķes taisnošanos, tomēr padomes vadītājas ieskatā tas pierādot, ka nekāda spiediena uz Latvijas Radio no padomes nebija, tikai normāla interese.

«Man tas liekas diezgan biedējoši, ja Latvijas Radio valdes locekle nezina, kas notiek ēterā,» sak Ķezbere. Uz jautājumu, vai, viņasprāt, Latvijas Radio valdei jāzina viss, kas notiek ēterā un jākontrolē viss redakcionālais saturs, NEPLP priekšsēdētāja atjautā: «Nu, vai jums neliekas dīvaini, ka iet ļoti... Nu jebkurā gadījumā, kā jums liekas – mēs varam laist Latvijas Radio ēterā pilnīgi jebko, arī Putina uzrunu? Un Sigitai Roķei kā vienīgajai valdes loceklei par to nebūtu jāzina?»

Padomes pieprasījumu par džingla juridisko statusu un tapšanas izmaksām iesaistītās puses uztver dažādi. Padome to skaidro ar rūpēm par budžeta izlietojumu, savukārt Roķe tulko kā tiešu spiedienu no varas pozīcijām. Viņa uzskata, ka tas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc elektronisko mediju padome viņai septembra beigās izteica neuzticību un atsauca no Latvijas Radio valdes. Roķe domā, ka lēmums bijis politiski motivēts, bet publiski paustie padomes argumenti par nesakārtoto atalgojuma sistēmu un radio satura tirgošanu esot tikai aizsegs, jo viņa neesot gribējusi iet padomes pavadā.

Martā pēc abu pārējo Latvijas Radio valdes locekļu atlaišanas Roķe valdē palika viena pati. Pēc pārbaudes laika - maijā NEPLP nolēma, ka viņa darbu var turpināt. Latvijas Radio kurators padomē Ivars Āboliņš tolaik pauda pilnīgu uzticību vienīgajai Radio valdes loceklei. Savukārt tagad viņš Roķi dēvē par nekompetentu un nespējīgu vadītāju.

Āboliņš arī nolasa īsziņu, kuru Roķe esot viņam atsūtījusi marta sākumā pēc palikšanas valdē: «Es te baigi domāju. Tā gan nav īsziņu saruna. Man tajā kopsapulcē beidzot baigi gribētos pateikt, ka liela daļa radio izmanto dienesta stāvokli, liela daļa piezīdušies radio un barojas. Bet tas būs skandāls, kaut patiesi. Viņos, nez, vēl var sirdsapziņu atmodināt, vai arī tur ir liela daļa tikai labas izdzīvošanas cīņa, vai varbūt godīgie atmostos? Nav tur visi ar puvi, bet kā viņu balsi pamodināt? Te organizāciju psihologu vajag...»

Āboliņš norāda, ka šo īsziņu Roķe viņam nosūtījusi pulksten 23:25: «Un tas ir veids, kā viņa komunicēja ar padomi. Tas ir tas, ko viņa mums stāstīja, un tas ir arī iemesls, kādēļ mēs martā tik ļoti rūpīgi arī sākām prasīt šo informāciju par Latvijas Radio un interesēties, kas tur notiek, jo valdes locekle regulāri nāca un stāstīja.»

Āboliņš arī ir nopublicējis aprīlī notikušo īsziņu saraksti ar Roķi par Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Edgaru Kupču. Tajā Roķe stāsta, ka esot izlēmusi par «netīkamiem» lēmumiem, tikai tas esot jānodara ar minimālu kaitējumu Radio imidžam. Savukārt Āboliņš ar Roķi konsultējas, vai nevajadzētu visas pēdējā laika sūdzības par Kupču, tostarp no Ventspils nākušās, pārsūtīt Latvijas Žurnālistu asociācijai. Roķe norāda, ka «nevar te taisnības cīnītāju uztaisīt. Ventspils sliktākā tēma.» Āboliņš piekrīt, ka jāpadomā, var jau arī nesūtīt.

Šīs Āboliņa atklāsmes liek apšaubīt Roķes pirms tam apgalvoto, ka viņas mērķis vienmēr bijis Kupču pasargāt. Tā tas bijis arī pēc toreizējā Ogres vicemēra, nu jau mēra Egila Helmaņa (NA) sūdzības par Kupča sižetu. Sūdzību Roķei sākotnēji pārsūtīja politiķa draugs Āboliņš.

«Tiešām mēs to jautājumu izrunājām arī ar Ziņu dienesta vadību, turklāt pat diezgan vētraini, jo jau tad bija skaidrs, ka šis konkrētais žurnālists ir palikts tā kā zem lupas un viņa darbam ļoti rūpīgi seko,» stāsta bijusī LR valdes locekle. «Lai mēs izslēgtu jebkādas interpretācijas vai spekulācijas par to, ka pārmetumi ir vai nu par kvalitāti vai par tieši konkrēto ziņu sižetu saturu, tad kvalitātei ir jābūt nevainojamai, materiāliem ir jābūt vienkārši perfektiem.»

Tā gan bijusi pirmā un pēdējā reize, kad Latvijas Radio valdes locekle pastiprināti interesējusies par Ziņu dienesta darbu, atminas žurnālists Kupčs: «Distancējoties konkrēti no Helmaņa un Ogres gadījuma vai no kādiem vairākiem desmitiem Ventspils gadījumu, protams, ka tā sajūta bija tāda, ka ir noticis darījums starp vienu palikušo valdes locekli un paplašināto, no jauna ievēlēto mediju uzrauga padomi. (...) Un bija vairāki tādi gadījumi, kad šķita, ka NEPLP ar palikušo valdes locekli ļoti cieši sadarbojas. Kas arī nav nekas slikts, bet kas neradīja pārliecību, ka tas tiek darīts Radio labā. Un tad sekoja pēkšņas kaut kādas pārmaiņas, kaut kāds pagrieziena punkts, kad arī valdes locekle sāka runāt pretī NEPLP. Sāka izgaismot faktus, ka NEPLP lēmumi vai NEPLP publiskie paziņojumi bojā Latvijas Radio reputāciju. Un tad mēs redzam, ar ko tas beidzās.»

Konkursu uz Roķes atstāto valdes locekļa vietu satura jautājumos padome plāno sludināt tuvāko nedēļu laikā. Jau šonedēļ darbu Latvijas Radio sāka abas jaunās valdes locekles. Valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, kas ilgus gadus vadījusi informācijas aģentūru «LETA», un no radio «Skonto» grupas reklāmas nodaļas nākusī Mārīte Tukiša, kas Latvijas Radio valdē atbildēs par finansēm. Līdzīgi kā pavasarī Sigitai Roķei, tagad elektronisko mediju padome pauž pilnīgu atbalstu jaunajai valdei.

Pagaidām Klapkalnei nav bažu, ka pēc dažiem mēnešiem tas varētu mainīties, jo balsojums par valdi padomē bijis vienbalsīgs: «Tas man dod pārliecību, ka izvērtējums notika profesionāli un balstoties uz tām kvalifikācijām un intervijām, kas notika, nevis kaut kādā veidā ietekmējoties. Neticu, ka tie cilvēki visi viens otru kaut kā var ietekmēt. Un zinot varbūt arī mani nedaudz vairāk, es domāju, ka tā ir liela drosme no viņu puses, zinot, ka mani ietekmēt ir diezgan sarežģīti.»

Pirms konkursa uz trešo Latvijas Radio valdes locekļa amatu sludināšanas NEPLP ir citas rūpes. Padome iecerējusi pārrunāt, vai tai nebūtu jāvēršas Drošības policijā saistībā ar tās rīcībā nonākušo Latvijas Žurnālistu asociācijas saraksti. Noprotams, ka žurnālistu diskusiju par to, kā varētu atbalstīt kolēģus Latvijas Radio, padomes locekļi uztvēruši kā pret institūciju vērstu uzbrukumu, līdz ar to – kā valsts drošības apdraudējumu.