83% mazākumtautību pārstāvju 2017.gadā izjūt ļoti ciešu vai ciešu piederību Latvijai, kas ir par 4% vairāk nekā pērn un par 16% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Kultūras ministrijas (KM) pasūtītā pētījuma «Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā» aptauju dati.
Veiktās aptaujas dati liecina, ka pieaugusi krievu tautības pārstāvju lepnuma sajūta par piederību Latvijai - ja 2015.gadā lepnuma sajūtu par piederību izjuta 44%, tad šogad šis rādītājs audzis līdz 59%.
Pieaudzis arī mazākumtautību iedzīvotāju negatīvais novērtējums attiecībā pret 1940.gadu izsūtīšanām. 2015.gadā tās kā nevienā gadījumā neattaisnojamas vērtēja 42%, tad 2017.gadā - 58%.
Savukārt 9.maija svinību aktualitāte mazākumtautību pārstāvju vidū ir mazinājusies - 2015.gadā 22% respondentu norādīja, ka šo dienu neatzīmē, bet 2017.gadā šis skaits pieaudzis līdz 43%.
Tāpat novērojama tendence Latvijas valsts svētku svinēšanas aktualitātes augšanā. 2015.gadā 4.maija svētkus neatzīmēja 71% un 18.novembri neatzīmēja 50% respondentu, taču šogad nesvinētāju skaits samazinājies līdz attiecīgi 64% un 41%.
Jautāti par savu attieksmi pret NATO, 23% respondentu savu viedokli pauž kā pozitīvu vai ļoti pozitīvu. Taču viedoklis par Eiropas Savienību (ES) mazākumtautību vidū ir labāks - 53% savu viedokli pret ES pauduši kā labu vai ļoti labu.
Tajā pašā laikā, labu vai ļoti labu viedokli par Krieviju pauduši 62% aptaujāto.
KM valsts sekretāra vietniece Inita Pauloviča norādīja, ka, lai gan mazākumtautību vidū bieži vien novērojama kritiska nostāja pret valstī notiekošo, aptauja liecina, ka puse uzskata sevi par Latvijas patriotiem.
Par apgalvojumu, ka valsts veicina saskaņas veidošanu dažādu etnisko grupu starpā - 33% pauduši, ka tam piekrīt vai piekrīt pilnībā, 47% šādam apgalvojumam nepiekrīt vai pilnībā nepiekrīt, savukārt 21% respondentu nedz piekrīt, nedz nepiekrīt.
Taču apgalvojumam, ka valsts atbalsta attiecīgā respondenta dzimtās valodas un kultūras pastāvēšanu Latvijā piekrituši vai pilnībā piekrituši 29% aptaujāto, 30% norādījuši, ka tam nepiekrīt vai pilnībā nepiekrīt, bet 40% šādam apgalvojumam nedz piekrīt, nedz nepiekrīt.
Pauloviča skaidroja, ka arī aktivitāte vēlēšanās mazākumtautību pārstāvju vidū ir līdzīga kā starp latviešiem - pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījušies 66% aptaujāto, pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušies 73%, bet pēdējās pašvaldību vēlēšanās savu balsi devuši 76% aptaujāto.
Pētījumu īstenojis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, ar nejaušās izlases metodi aptaujājot 922 Latvijas mazākumtautības pārstāvjus. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no kopējiem 1 950 116 Latvijas iedzīvotājiem 740 715 ir mazākumtautību pārstāvji. No tiem, 495 528 ir krievi, 64 257 baltkrievi, 43 623 ukraiņi, 40 583 poļi, 23 327 lietuvieši, 5191 roms, 4873 ebreji, 2529 vācieši, 1731 igaunis un 59 073 citu tautību pārstāvji.
