Pat, ja es dzemdētu trīnīšus, tas Latviju neizglābs

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Vilhelms Meisters

Pirms pāris nedēļām mēs, Re:Baltica, uzsākām publicēt savu #NākotnesLatvieši rakstu sēriju par strauji izmirstošo Latviju. Cipari ir skaudri. Ja nekas nemainās, ap 2030.gadu Latvijā būs 1,6 miljonu iedzīvotāju. Katrs ceturtais no viņiem pensionārs. Gandrīz puse - vecāki par piecdesmit gadiem. Strādājošo skaits samazinājies par piekto daļu.

Dzīvē tas nozīmē mazāk jautrības uz ielām, jo jauni cilvēki īpaši negrib uzturēties vecu ļaužu valstīs. Konservatīvāka politika, jo galvenais vēlētājs būs pensionārs. Vairāk soliņu uz ielām, kur atvilkt elpu, aizejot uz veikalu pēc maizes (diez vai gaļai sanāks, jo pensijas mazas).

Rakstot šī projekta rakstus, ar kolēģēm bijām gatavas, ka mūs sauks par velkomistēm, sorosītēm utt, kā vienmēr, jo runājam par darba spēka ievešanu un mazo algu problēmu.

Iznāca citādāk. Sociālajos tīklos visvairāk saņēmu jautājumus - cik man pašai ir bērnu, lai runātu par izmirstošo Latviju?

Tas tādēļ, ka ar vārdu «demogrāfija» liela daļa iedzīvotāju saprot bērnu dzemdēšanu. Tas ir kļūdains priekšstats. Demogrāfija ir daudz plašāks jēdziens un apzīmē iedzīvotāju struktūru visās vecuma grupās. Dzemdēšana ir tikai daļa no tās.

Un, pat jas es dzemdētu trīnīšus ik pēc pāris gadiem, tas Latvijas demogrāfisko situāciju neizglābs.

Jo šobrīd Latvijā ir pārāk maz sieviešu dzemdēt spējīgā vecumā. Potenciālo māmiņu vecumā ir sievietes, kas dzima 90.gadu sākumā, kad bija dzimstības bedre. Par šo tēmu būs mūsu raksts pēc nedēļas. Tikai viens fakts: ja pērn Latvijā piedzima 22 tūkstoši mazuļu, pēc desmit gadiem - tikai 14 000. Šie ir Eurostat dati, kas līdz šim savās prognozēs ir bijuši precīzi.

Tādēļ politiķu paustais atbalsts demogrāfijas uzlabošanai, ar to saprotot dzemdēšanu, pēc būtības Latvijas problēmu neatrisinās. Ļoti labi, ka politiskajā līmenī tiek domāts par atbalstu ģimenēm. Sen jau vajadzēja.

Vienlaikus, slēpšanās aiz bērnu pabalstu palielināšanu, ir izvairīšanās no problēmas risināšanas pēc būtības.

Vienlaikus būtu jārunā arī par papildus darba spēka ievešanu, kas šī brīža populistiskajā nacionālisma gaisotnē nozīmētu politisko nāvi. Savukārt veicināt robotizāciju (produktivitātes uzlabošanu), ir pārāk sarežģīti un daļēji nozīmē iet pret uzņēmējiem, kas ir partiju sponsori.

Rezultātā mēs gaidāmo Saeimas vēlēšanu gaisotnē arvien vairāk dzirdēsim partiju solījumus uzlabot demogrāfiju (bērnu/ģimenes pabalsti), bet ziniet, šie un līdzīgi solījumi (aizsardzība, veselības aprūpes uzlabošana), ir populisms. Jo valstij vienkārši nebūs naudas, par ko šos solījumus izpildīt.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu