RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Eksperts: Spānijas integritāte Latvijai būtu izdevīgāka par Katalonijas atdalīšanos

LETA
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds | Foto: Ieva Čīka/LETA

Spānijas integritāte Latvijai daudzējādā ziņā būtu izdevīgāka par Katalonijas atdalīšanos, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Pēc viņa domām, Latvijas nostājā par Katalonijas neatkarību šobrīd pastāv «prāta un morālais elements». Ja Latvija noliegs citu tautu pašnoteikšanās tiesības, tā riskēs noliegt principu, uz kura pamatiem Latvija pastāv kā nācija un valsts, tomēr, no otras puses, būtiska ir konsolidēta ES un drošība, uzskata Sprūds.

«Pašnoteikšanās tiesībām ar sirdi var piekrist, bet ar prātu pirmā reakcija ir tāda, ka Spānijas integritāte mums būtu izdevīgāka, gan mums kā ES sastāvdaļai, gan kā mazai valstij, kura atrodas tur, kur atrodas. Spānijas militāro spēku atrašanās Latvijā nenoliedzami svara kausus noliec uz to, ka ar sirdi varam būt par Kataloniju, bet ar prātu tomēr daļēji mēs atbalstām Spānijas integritāti,» skaidroja LĀI direktors.

Viņš vērsa uzmanību, ka Spānija kā svarīgs NATO partneris nav mazsvarīgs faktors, un situācijā, kad Latvijas attiecības ar Krieviju nav tās labākās, ir svarīgi, lai Latvijas nostāja Katalonijas jautājumā «neatspēlētos» kā bumeranga efekts attiecībā uz NATO un Latvijas drošību.

«Ir skaidrs, ka emocijas šajā jautājumā situšas augstu vilni un vienlaikus riskējam būt svētāki par Romas pāvestu. Vēl Katalonija nav pateikusi ne «jā», ne «nē» neatkarībai, kamēr mēs jau esam ieņēmuši pozīcijas. Katalonijā tikmēr ir ļoti dalītas jūtas par to, ko ir nozīmējis notikušais referendums, un vai tā grib pilnīgu neatkarību, vai tomēr referendums bija kā signāls Madridei,» norādīja Sprūds.

LĀI direktors ir pārliecināts, ka viens eskalācijas brīdis ir pārvarēts, taču tas nenozīmē, ka eskalācija nevar atkārtoties. Viņaprāt, notikumi liecina, ka Spānija ir gatava visiem līdzekļiem iestāties par teritoriālu integritāti, bet no otras puses tomēr ir gatava arī runāt. Savukārt Katalonija parādīja, ka tautā ir ļoti spēcīgi pašnoteikšanās uzstādījumi, un tā ir gatava runāt, ja Spānija tai piedāvās kādu «labu variantu».

Eksperts neizslēdz, ka Katalonija referendumu izmanto kā instrumentu, lai stiprinātu savu varu reģionā, un lai tai būtu spēcīgāks mandāts sarunām ar Madridi. Pēc eksperta domām, Katalonija apzinās, ka tās neatkarībai ir spēcīgi ierobežojumi un spēles mērķis ir kaut kas cits, nevis neatkarība.

«Kā situācijas risinājums bijušas runas par federalizāciju, kas būtu lēns process, bet visas valsts referendumā lielākā daļa nobalsotu par to, ka Katalonija ir Spānijas sastāvdaļa, un tas neatrisinātu lietas būtību. Skaidrs, ka būs nepieciešams radošums, lai nenonāktu nākamajā eskalācijas aplī. No abām pusēm vērojami žesti, ka ir jāpiekāpjas, bet tajā pašā laikā nedrīkst pazaudēt sevi sava elektorāta acīs,» situāciju raksturoja Sprūds.

Jau ziņots, ka Katalonijas reģiona premjerministrs Karless Pudždemons, pretēji Madrides prasībai, nav līdz pirmdienas rītam viesis skaidrību jautājumā par to, vai viņš ir pasludinājis Katalonijas neatkarību, pirmdien atzina Spānijas vicepremjere Soraja Saensa de Santamarija, mudinot Pudždemonu skaidri formulēt savu nostāju līdz ceturtdienas plkst.10.

«Valdība pauž nožēlu, ka Katalonijas valdības prezidents nolēmis neatbildēt uz šīs valdības prasību,» preses konferencē sacīja vicepremjere. «Tas, ko mēs prasījām, un tas, ko mēs prasām, ir skaidrība.»

Katalāņu līderim ir laiks līdz ceturtdienas rītam, lai atsauktu 10.oktobrī spertos soļus, kad Pudždemons parakstīja Katalonijas neatkarības deklarāciju, vienlaikus atliekot neatkarības pasludināšanu uz dažām nedēļām. Tādējādi Pudždemons izvairītos no konstitūcijas 155.panta piemērošanas, norādīja Santamarija.

Pudždemons, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem, parakstīja neatkarības deklarāciju, taču paziņoja, ka tās pasludināšana atlikta uz dažām nedēļām, lai varētu uzsākt sarunas ar Madridi.

Drošība Latvija ES Andris Sprūds Katalonija Spānija NATO
0 Komentāri