RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

2030. gads nav «aiz kalniem»: Lai glābtu valsti, pietiktu ar vēl vienu bērnu ģimenē

TVNET 64
Foto: TASS/Scanpix

Lai risinātu demogrāfijas problēmu, pietiktu, ja vairumā ģimeņu būtu vēl viens bērns, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. Vienlaikus viņš atzīst, ka ilgtermiņā Latvijā būs nepieciešama imigrantu piesaiste, lai aizpildītu brīvās darba vietas.

Demogrāfijas rādītāji Latvijā nav iepriecinoši - jaundzimušo ir mazāk nekā mirušo. Šī gada pirmajā pusē bija reģistrēti 10 175 jaundzimušie, savukārt mirušo skaits bija - 14 923. Eiropas statistika aģentūras «Eurostat» prognozes liecina, ka ap 2030.gadu iedzīvotāju skaits Latvijā būs 1,6 miljoni, kuru vidējais vecums ap 47 gadiem.

Mežs skaidro, ka iedzīvotāju skaits nav pašmērķis, jo būtu iespējams dzīvot arī ar mazāku iedzīvotāju skaitu, ja būtu veselīga vecuma struktūra sabiedrībā. Tādējādi, pēc viņa domām, nepieciešama gan dzimstības rādītāju uzlabošana, gan imigrantu darba spēka piesaiste.

«Iedzīvotāju skaitam ir tikai trīs mainīgie - dzimstība, mirstība un migrācija. Ja ignorēta tiek viena, tad to būs jākompensē no cita. Palielināt mūža ilgumu tā, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvotu par paaudzi ilgāk, nav iespējams. Atliek dzimstība un migrācija. Ja valsts nevēlas sekmēt vienu, tad jāstimulē otra,» skaidro demogrāfs.

Demogrāfs Ilmārs Mežs
FOTO: Ieva Lūka/LETA

Vērtējot nākotnes prognozes, Mežs norāda, ka, lai gan pēdējo gados Latvijā ir samazinājies potenciālo māmiņu skaits, tas tomēr ir lielāks, nekā būs 2030.gadā. Tādējādi vajadzētu veicināt to, ka 80.gados dzimusī paaudze savās ģimenēs var atļauties vēl par vienu bērnu vairāk.

To, ka Latvijā vēl daudz darāms ģimeņu atbalstam, parāda salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības valstīm. Mežs uzsver, ka Latvija, vērtējot atbalstu ģimenēm ar bērniem, ir vienā no pēdējām vietām. «ES vidējais rādītājs ir starp 2% - 3% no iekšzemes kopprodukta, kur Latvija sasniedz tikai pusi. Citiem vārdiem Latvija visus šos gadus ir atstājusi novārtā ģimeņu atbalsta politiku, atvēlot tai proporcionāli vismazāk naudas,» uzsver Mežs. Viņš piebilst, ka par spīti tam pēdējos piecos gados Latvijā ir bijis visaugstākais dzimstības pieaugums, dzimstības koeficients pieaugot no 1,3 līdz 1,74.

«Tas ir pateicoties gan demogrāfijas ultimātam, gan arī vēlāko valdību konsekventai rīcībai, ik gadus uzlabojot demogrāfijas politiku. Citādi valsts ģimenes pabalsts arī par trešo vai ceturto bērnu joprojām būtu 8 lati un daudzas māmiņas, zīdaini audzinot, turpinātu saņemt tikai 50 latus mēnesī,» skaidro demogrāfs.

Mežs atzīst, ka, lai aizpildītu darba vietas būs nepieciešamas arī imigrantu darba rokas, jo «uz jaundzimušajiem būs jāgaida aptuveni 20 gadus, bet imigranti nodokļus sāks maksāt jau pirmajā gadā». Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, tikpat nozīmīga ir arī dzimstības veicināšana. «Latvijai kā nacionālai valstij nav citas izejas kā maksimāli atbalstīt savas ģimenes ar bērniem, lai kādreiz tiktu noņemts valsts uzkrautais nabadzības risks tiem, kas vēlas vairāk bērnu,» viņš noslēdz.

Latvija ES Kultūra
64 Komentāri