Manī ir vajadzība dalīties! Izremontē dzīvokli triju bērnu māmiņai, kurai draud atņemt bērnus

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Privātais arhīvs

«Remontējam mēs reti. Taču šoreiz to darījām rekordātrā tempā, jo kuru katru brīdi pie viņiem varēja ierasties no bāriņtiesas,» par ģimeni, kurai grupas «Palīdzēsim viens otram» dalībnieki nesen izremontēja dzīvokli, kas bija «vairāk nekā traģiskā stāvoklī», saka biedrības izveidotājs un vadītājs Edijs Pipars. Savstarpējās izpalīdzības grupā, kas pirms gada izveidota Facebook, ir 21 000 cilvēku. Mēneša laikā visu vajadzīgo skolai domubiedri sagādāja 460 bērniem. Palīdzīga roka sniegta jau tūkstošiem cilvēku.

Organizācija oficiāli darbojas gadu, bet Edijs ar domubiedriem visās Latvijas malās nelaimē nonākušiem cilvēkiem palīdz jau četrus.

Kad sazvanāmies, ir divi dienā, bet Edijs atvainojas, ka ir samiegojies.

Edijs devies gulēt četros no rīta un tas neesot nekas neparasts – tā ir katru dienu.

Ir jāatbild uz vēstulēm, jākoordinē labdarības aktivitātes, jāiedziļinās nelaimē, no kuras cilvēks meklē izeju, lūdzot palīdzību, un jāmeklē risinājums.

«Superīga ģimene, fantastiska mamma, attīstīti bērni,» viņš apraksta ģimeni, kas pavisam nesen bija izmisumā. Sociālais dienests pieprasīja, lai mājās viss būtu sakopts un izremontēts, bet sievietei, kura viena audzina trīs mazus bērnus, nebija ne naudas, ne fizisku iespēju izremontēt dzīvokli, kas bija sliktā stāvoklī.

«Es brīnos par sociālo dienestu. Viņi no cilvēka prasa, bet nepalīdz atrast risinājumu,»

saka Edijs. Sievietei ir invaliditāte un līdz ar to ierobežotas kustību iespējas. Viņa visu dara, bet kustas lēnāk un arī mājas solis nepadodas tik raiti - šis tas notiek neveikli, šis tas izkrīt no rokām, skaidro organizācijas vadītājs.

Foto: privātais arhīvs

Tā gluži nebija, ka sieviete palūdza un biedrība uzreiz paķēra tapešu ruļļus un steidzās palīgā. «Mēs apsekojam to cilvēku mājokļus, kuri mums lūdz palīdzību. Ierodamies negaidot, jo mums jāpārliecinās, ka tas, ko cilvēks stāsta, ir taisnība. Mūsdienās ir daudz tādu, kas grib iedzīvoties uz labdarības rēķina. Piemēram, pārdot apģērbu vai citas lietas.»

Foto: privātais arhīvs

Kad Edijs ieradās pie trīs bērnu māmiņas, viņš redzēja, ka mājās ir trūcīgi, bet ledusskapī pietiekami daudz pārtikas, bērni priecīgi rotaļājas. Sieviete viena audzina gadu, kā arī septiņus un astoņus gadus vecus bērnus. Jā, dzīvoklis gadiem nebija remontēts, bet sievietei nav, ne alkohola, ne citu atkarību, un mazos viņa mīl. Sociālais dienests iebilda pret to, ka

mājās izlietnē ir netīru trauku kaudze, grīda nav izslaucīta, bērni aizguļas un neaiziet uz skolu. Turklāt māte neracionāli tērējot naudu – nopērkot bērniem saldumus, bet pēc tam ģimenei nav ko ēst.

«Par tādiem sīkumiem viņi draudēja māmiņai ar bāriņtiesu. Pirmo reizi viņa pie mums vērsās vasarā, lūdzot nevis naudu vai lietas, bet konsultāciju. Toreiz kopā aizgājām uz Bāriņtiesu, kur strikti noteica, ka nākamreiz mamma tik viegli cauri netikšot. Tagad bija operatīvi jāizremontē dzīvoklis, ko arī izdarījām, citādi sievietei būtu problēmas ar bāriņtiesu,» stāsta Edijs.

Katru dienu esot kāds jauns lūgums pēc palīdzības. Dīkā sēdēt nesanākot.

«Dzīvokļus remontējam reti, tikai tad, ja apstākļi ir bīstami, piemēram, sienu pārklājusi pelējuma sēne.»

Nesen ar biedrības atbalstu kāds smagi slims cilvēks devās uz Tartu, lai klīnikā veiktu onkoloģiskas pārbaudes.

Rīgā, Maskavas ielā 459 atrodas noliktavā, kurā rosās koordinatori, šķirojot labdarībai ziedoto apģērbu un citas mantas.

«Es nevaru saskaitīt – tie ir n-tie tūkstoši, kam esam palīdzējuši. Sniedzam arī juridisku konsultāciju, palīdzam sarežģītās situācijās.

Piemēram, esam palīdzējuši atgriezties no ārzemēm mājām cilvēkiem, kuri tikuši apkrāpti

. Ar mūsu atbalstu cilvēki ir pārbraukuši no Amerikas, Nīderlandes, Īrijas, Anglijas.»

Edijs saka, ka pats nācis no trūcīgas daudzbērnu ģimenes, tāpēc

zina, kā ir kad īsti nav ko ēst un jānēsā vecāko brāļu apvalkātās drēbes, augstprātīgu skatienu pavadītam.

«Vienmēr ir kāds, kas smīkņā un nosoda,» viņš saka. To, kas neuzbāzīgi, daudz netincinot, palīdz, ir maz. «Manī vienkārši ir šī īpašība – obligāta vajadzība dalīties,» saka Edijs.

Par emocionāli smagajām situācijām, ar kādām grupa «Palīdzēsim viens otram» saskaras ikdienā, prieku, kas rodas, palīdzot tiem, kuriem neklājas viegli, un sirsnību, kas uzplaukst starp cilvēkiem, lasiet turpmāk TVNET.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu