Speciālists: Katrs neizmantotais donors nozīmē vairāku cilvēku nāvi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Katrs neizmantotais donors nozīmē vairāku cilvēku nāvi, preses konferencē par orgānu transplantācijas jautājumiem sacīja Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jušinskis.

Viņš norādīja, ka iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas neziedot orgānus, ir dažādi. Latvijas normatīvi ļauj ziedot mirušā cilvēka orgānu, ja viņš nav noteicis aizliegumu savu orgānu tālākai izmantošanai, tomēr nereti cilvēka nāves gadījumā, viņa tuviniekiem ir grūti pieņemt šo lēmumu.

Pēc Jušinska paustā,

sabiedrība neizprot transplantācijas lielo nozīmi, turklāt cilvēki mēdz neziedot orgānus reliģisku apsvērumu dēļ.

«Galvenā problēma ir informācijas un intereses trūkums. Kamēr tas cilvēku neskar, viņš par to nedomā,» piebilda transplantologs.

Viņš norādīja, ka patlaban Latvijā notiek tādu orgānu kā nieru un sirds transplantācijas, tomēr šādu operāciju skaits varētu būt krietni lielāks, ja vairāk cilvēku izvēlētos izmantot iespēju ziedot vai atļaut ziedot savus orgānus.

Jurškinskis informēja, ka

Latvijā gada laikā vidēji notiek apmēram 70 nieru transplantācijas, kā arī divas līdz četras sirds transplantācijas. Patlaban nieru transplantāciju gaida 54 cilvēki, bet sirds transplantāciju - astoņi.

Savukārt laiks, kas cilvēkam jāpavada rindā, lai varētu saņemt orgānu transplantāciju, ir atkarīgs no donora un recipienta jeb cilvēka, kuram orgāns tiek pārstādīts, saderības. Daļa pacientu jaunu orgānu saņem nedēļu laikā, tomēr ir pacienti, kuri rindā gaida līdz pat diviem gadiem.

Transplantologs norādīja, ka viens cilvēks pēc nāves var glābt vairāku cilvēku dzīvības, tostarp

nesen medicīnas sabiedrības redzeslokā nonāca gadījums, kurā kāda meitene Lielbritānijā izglāba astoņu cilvēku dzīvības, jo ziedoja savus orgānus.

Pēc Jurškinska paustā, cilvēka dzīves ilgums pēc transplantācijas atkarīgs no donora vecuma, turklāt ļoti daudz atkarīgs arī no paša pacienta, proti, cik ļoti viņš novērtē «donora dāvanu». Jurškinska pieredzē ir pacienti, kuri pēc transplantācijas nodzīvo pat vairāk nekā 20 gadus, turklāt transplantāciju vienam cilvēkam var veikt vairākas reizes, kas nozīmē vēl ilgāku nodzīvoto gadu skaitu.

Lai pateiktu «jā» savu savu orgānu izmantošanai pēc nāves, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz iesniegums,

skaidroja Jurškinskis. Šī informācija dažu minūšu laikā tiek ievietota reģistrā, kuram piekļūst tikai ļoti ierobežots cilvēku skaits, tāpēc tas, ka cilvēks ir donors, nekādā veidā neietekmēs viņa ārstēšanu vai ko citu, sacīja Jušinskis.

Pēc viņa paustā, būtu labi, ja katram, kurš dodas reģistrēt automašīnu CSDD, būtu pieejama informācija par to, ka pastāv iespēja piekrist orgānu ziedošanai, iespējams, pat iespēja šo iesniegumu aizpildīt un iesniegt jau direkcijā. Informācijai par šo iespēju būtu jābūt vismaz pieejamai un redzamai PMLP.

Kā liecina Transplantācijas centra informācija,

katrai nieres transplantācijas operācijai ir vajadzīgi divi dalībnieki - donors un recipients.

Nieres transplantācijas no dzīva donora gadījumā nieres donors var būt pacienta radinieks, taču nieres transplantāciju var veikt, izmantojot arī dzīva neradnieciska donora nieri. Par nieres donoru var kļūt rīcības spējīga persona, kas vecāka par 18 gadiem.

Kā skaidro centrā, no dzīva donora var iegūt vienu nieri, daļu aknas, daļu aizkuņģa dziedzera un daļu no tievajām zarnām, savukārt no miruša donora pēc smadzeņu nāves konstatācijas var iegūt visus transplantējamos orgānus, bet

pēc stabilas sirdsdarbības apstāšanās - galvenokārt tikai nieres, jo citus orgānus var iegūt tikai retos gadījumos.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir vienīgā slimnīca Latvijā, kas nodrošina transplantoloģiju. 2015.gada laikā tika veiktas 77 nieres transplantācijas, tostarp 11, izmantojot dzīvo radniecīgo donoru nieres. Kopumā kopš 1973.gada 15.aprīļa, kad tika veikta pirmā transplantācija Latvijā, līdz 2014.gada beigām pavisam veiktas 1860 nieres transplantācijas un 48 no tām, izmantojot dzīva donora nieri.

Šodien Stradiņa slimnīcā norisinās starptautiskā projekta «Seeding Life» noslēguma pasākums. Projekta laikā astoņu cilvēku komanda no Stradiņa slimnīcas apguva Spānijas partneru sagatavoto mācību programmu par transplantācijas un donācijas jautājumiem. Sagatavotie speciālisti vēlāk iegūtās zināšanas nodeva Latvijas medicīnas iestāžu darbiniekiem Rīgā un reģionos. Semināros piedalījās vairāk nekā 300 ārsti, māsas un ārstu palīgi.

Slimnīcas pārstāve Zane Siliņa teica, ka interese no medicīnas darbinieku puses par organizētajiem semināriem bija ļoti liela, ko atspoguļo lielais apmeklētāju skaits, kā arī saņemtās atsauksmes. Īpaši dalībnieki uzsvēruši temata aktualitāti un nepieciešamību pēc informācijas, kas ikdienā medicīnas speciālistiem nav pieejama.

Pēc viņas paustā, projekta noslēguma pasākumā partneri informēs par darba rezultātiem, kā arī iepazīstinās ar priekšlikumiem turpmākajai medicīnas darbinieku un sabiedrības izglītošanai orgānu donācijas atbalstam. Diskusijas veicināšanai pasākumā ir uzaicināti pārstāvji no Veselības ministrijas, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.

Projekta vadošais partneris ir Daudzprofilu un neatliekamās medicīnas universitātes slimnīca "Pirogov» Bulgārijā, kā partneri - Spānijas Donoru un transplantācijas institūts un Barselonas Universitāte, kas jau 25 gadus pasaulē organizē un vada starptautiski augstu novērtētas mācības transplantācijas jomā.

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Aktuālais šodien
    Svarīgākais
    Uz augšu