Centra «Marta» vadītāja: «Me too» varētu teikt teju katra Latvijas sieviete

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pēc 2014.gada datiem, katra trešā sieviete ir cietusi no fiziskas un seksuālas vardarbības. Savukārt seksuālu aizskaršanu piedzīvojusi teju katra Latvijas sieviete, uzskata resursu centra sievietēm «Marta» vadītāja Iluta Lāce.

Pēc daudzu sieviešu apsūdzībām, ka Holivudas producents Hārvijs Vainstīns viņām seksuāli uzmācies vai izvarojis, sociālajos tīklos izplatījās tēmturis «Me too». Tas parādīja, cik daudz sieviešu pasaulē cietušas no seksuāla rakstura noziegumiem. Jautāta par situāciju Latvijā, Lāce uzsvēra, ka ar seksuālu aizskaršanu saskārušas ne tikai sievietes, kuras nonākušas centra «Marta» redzeslokā un meklējušas palīdzību - tāds stāsts ir teju katrai Latvijas sievietei.

Pēc Lāces teiktā, par tādiem noziegumiem kā seksuālā aizskaršana vai uzmākšanās sievietes bieži vien nevēršas pēc palīdzības. «Ja jau bieži vien pat sarežģīti noziegumi tiek uztverti kā mazāk svarīgi, sievietes ir bažīgas, ka viņas netiks uztvertas nopietni,» viņa stāsta.

Centra «Marta» vadītāja ir pārliecināta, ka daļēji pie tā, ka sievietes nevēršas pēc palīdzības vardarbības gadījumā, vainojama arī valsts institūciju nievājošā attieksme. Līdz ar to vēlme ziņot pat par smagu fizisku vai seksuālu vardarbību zūd. Centrs šogad veica fokusgrupu sarunas ar sievietēm – trīs fokusgrupās noritēja sarunas ar kopumā 24 sievietēm. Rezultātā noskaidrots, ka,

ja vien ir iespējams, sievietes nesauc policiju.

Bieži vien sievietes nonāk situācijā, kad pašas vairāk nevar to izdarīt. Tad palīdz kaimiņi vai radi. Tomēr arī tad, kad policija ir ieradusies, tā mēdz neuztvert notikušo kā nopietnu noziegumu un liek sievietēm justies vainīgām par to, ka viņas ir meklējušas palīdzību. «Tā vietā, lai nekavējoties nošķirtu varmāku no upura, policija veic dažādas citas darbības. Proti, tā vietā, lai pārtrauktu vardarbību, rīkojas pretēji, padziļinot krīzes situāciju,» uzsver Lāce.

Viņa skaidro, ka pēdējos gados tendence ir mainījusies un ir arī labi stāsti, kad policija ir palīdzējusi sievietēm, kuras kļuvušas par vardarbības upuriem. Tomēr centra «Marta» redzeslokā joprojām esot diezgan daudz stāstu, ka tā vietā, lai nostātos upura pusē, institūcijas lemj par labu varmākām, kuri radījuši iespaidu, ka kaut kas nav kārtībā ar sievieti. «Mēs mēģinām allaž atkārtot, ka, ja sievietes uzvedība ir histēriska, depresīva, nomākta, tas tādā situācijā, kad viņas nepārtraukti piedzīvo vardarbību pret sevi un atrodas pastāvīgā kontrolē un izolācijā bez atbalsta... Tad šāda uzvedība ir loģiska,» skaidro centra vadītāja.

Centram pašlaik esot arī kopīgs projekts ar Labklājības ministriju un Valsts policiju, kurā mēģina ieviest, ka izsaukumos tiek veikta standarta uzvedība, nošķirot varmāku, iztaujājot sievieti, kas ir noticis. Tad tiek izvērtēti riski, nododot informāciju tālāk institūcijām, kuras sniedz palīdzību. Mērķis ir panākt, lai atbildīgās institūcijas strādātu upura labā. «Notiek soļi, lai mainītu situāciju, bet ir ļoti daudz jāstrādā. Tur ir arī katra paša attieksme un stereotipi par sievietēm un vīriešiem, kā arī par to, cik mēs katrs attaisnojam vardarbību konfliktu risināšanā,» skaidro Lāce.

Labklājības ministrijā pieejamie Eiropas Pamattiesību aģentūras 2014.gadā veiktā pētījuma «Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums» dati liecina, ka fizisku vai seksuālu vardarbību no pašreizējā vai bijušā partnera savas dzīves laikā vidēji ES dalībvalstīs piedzīvoja 22% sieviešu, turpretī Latvijā - 32% sieviešu. Pētījums parāda arī to, ka 67% vardarbībā cietušo sieviešu par pārdzīvoto neziņo ne policijai, ne atbalsta organizācijām.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu