Pēc Katalonijas reģionālā parlamenta nobalsošanas par neatkarības pasludināšanu no Spānijas un Spānijas Senāta nobalsošanas par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, situācija ir nonākusi jaunā eskalācijas līmenī un kompromiss šobrīd ir ļoti tālu, sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Viņš skaidroja, ka šie notikumi ir jauns eskalācijas līmenis un epizode. Eksperts ir pārliecināts, ka šī nebūs pēdējā situācijas saasinājuma epizode un tādas varētu būt vēl daudz. Sprūds vērsa uzmanību, ka piektdienas notikumi uzskatāmi parāda to, ka abas puses stingri turas savās pozīcijās un kompromiss šobrīd ir ļoti tālu.
«Ir interesanta situācija, jo no vienas puses Madride nevar ieviest tiešo pārvaldību, ja Katalonijas varas iestādes to sabotē. Ieviest tiešo pārvaldi ar spēku nebūtu prāta darbs no Spānijas valdības puses. Savukārt Katalonijas neatkarības centienu ir grūti realizēt, jo nav nekāda dialoga ar Spāniju. Neatkarība ir deklarēta, bet tā nav nemaz tik viennozīmīga,» uzsvēra Sprūds, piebilstot, ka no 135 Katalonijas parlamenta deputātiem «par» nobalsoja 70, bet, lai deklarāciju pieņemtu, nepieciešamas 68 balsis.
Šī iemesla dēļ var secināt - ja par neatkarības deklarāciju tiktu atdotas par dažām balsīm mazāk, neatkarības nebūtu. Vienlaikus LĀI direktors skaidroja, ka par neatkarības referenduma ierosināšanu nobalsoja 74 deputāti, kas nozīmē, ka atbalsts šiem centieniem ir sarucis. «Katalonija pati balansē uz naža asmens un Katalonijas sabiedrība ir pietiekoši sadalīta,» piebilda Sprūds.
Viņš pieļāva, ka reģionālas autonomijas pasludināšana varētu kļūt par vienu no diskusiju tematiem, jo daudzi katalāņi ir par neatkarību, bet tajā pašā laikā, par to balsojot, īstenībā vēlas lielāku reģionālo autonomiju. Eksperts vērsa uzmanību, ka atbalsts neatkarībai ir instruments autonomijas iegūšanai, un visa Katalonijas neatkarības kustība tika sākta kā instruments autonomijas iegūšanai, bet šobrīd notikusi eskalācija virzienā uz neatkarību.
«Grūti precīzi izmērīt, cik šādu cilvēku procentuāli ir, bet domāju, ka Katalonijā tomēr ir diezgan liels cilvēku īpatsvars, kas būtu gatavi samierināties ar reģionālu autonomiju. Tas gan atkarīgs no tā, ko visā šajā procesā var piedāvāt Spānijas valdība,» teica Sprūds.
LĀI direktors ir pārliecināts, ka ka miermīlīgs, diplomātisks un politisks risinājums būtu sarunu sākšana par to, ka Katalonijas tautai kādā brīdī vajadzētu atļaut rīkot referendumu, kas tiktu atzīts par likumīgu, un tad redzētu, kāds būtu rezultāts. Šādi abas puses varētu iziet no situācijas, domā Sprūds.
Pēc viņa domām, kompromiss varētu būt saistīts ar jauna reģionāla parlamenta pasludināšanu. «Es neizslēdzu, ka šis Katalonijas parlaments to varētu sabotēt, bet agri vai vēlu šādas reģionālās parlamenta vēlēšanas notiks. Šis parlaments gribēja atstāt savu mantojumu, ka viņi nav atkāpušies no saviem principiem un saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem. Vienlaikus arī nevar izslēgt 1.oktobra atkārtojumu, ja Spānijas valdība nebūs pacietīga. Ja tā būs pārāk nepacietīga, tad situācija ne pie kā cita, kā pie Katalonijas neatkarības arī nenovedīs,» sacīja eksperts.
Jau ziņots, ka Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsojis par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm «par» un desmit «pret» un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.
«Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,» teikts rezolūcijas preambulā.
Savukārt Spānijas Senāts piektdien nobalsojis par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kuras parlaments neilgi pirms tam nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.
Senāts nobalsojis par pilnvaru piešķiršanu valdībai ieviest tiešu pārvaldi Katalonijā.
