Pastāvīgu NATO karabāžu izvietošana Baltijā un Polijā būtu komplicēta, sacīja ASV Vācijas Māršala fonda viceprezidents Dereks Šollē.
Eksperts: Pastāvīgu NATO karabāžu izvietošana Baltijā un Polijā būtu komplicēta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komentējot NATO iespējas Baltijā un Polijā stiprināt šo valstu aizsardzību vēl vairāk, eksperts norādīja, ka tas varētu sākties ar lielāku personāla un militārā aprīkojuma izvietošanu šajā reģionā. Tāpat vienmēr ir pastāvējis jautājums par to, vai šajā reģionā varētu atrasties pastāvīgas karabāzes. Tomēr no ASV skatpunkta pastāvīgu karabāžu izvietošanu fonda viceprezidents apšauba.
«Es nedomāju, ka šādām bāzēm vispār būtu liela nozīme, jo mūsu pastāvīga klātbūtne šeit tāpat būs uz ļoti ilgu laiku. Tomēr ideja to padarīt par pastāvīgu ir komplicēta - tam pat nav nekāda sakara ar Krieviju vai ASV saistību pret Baltiju nozīmību. Šeit ir jārunā par aizsardzības budžeta apmēriem un nepieciešamību slēgt dažas bāzes ASV. Politiski būtu grūti atvērt pastāvīgas bāzes, jo līdzekļi šim mērķim būtu jāiegūst, slēdzot bāzes ASV,» skaidroja Šollē.
Pēc bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas pārstāvja domām, starp ekspertiem un cilvēkiem, kas fokusējas uz Transatlantiskās drošības jautājumiem, Baltijas valstis gūst lielu uzmanību. Tomēr ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas iekšienē, kā arī ap to klātesošās drāmas dēļ, tāpat arī nemierīgās pasaules daudzo izaicinājumu dēļ, šis pasaules nostūris būtībā gūst mazāk uzmanības, nekā būtu to pelnījis.
«Tikai pateicoties «Zapad» manevriem, tika pievērsta lielāka uzmanība tam, kas notiek Baltijā. Ir jārēķinās, ka ASV, Lielbritānija un, iespējams, arī Vācija tuvākajos gados vairāk skatīsies uz iekšpusi, jo to prasīs iekšpolitika un pašmāju satricinājumi, līderiem būs grūtāk atvēlēt laiku un uzmanību, ko ir pelnījuši šī reģiona izaicinājumi. Neskatoties uz to, tik un tā būs daudzi jo daudzi eksperti, kā arī preses pārstāvji un ASV Kongress, kas Baltijai pievērsīs lielu uzmanību,» mierināja Šollē.
Vienlaikus viņš atzina, ka Ziemeļkorejas krīzes eskalācija varētu laupīt Baltijai pievērsto uzmanību. Eksperts vērsa uzmanību, ka patlaban turpinās vārdu kari starp ASV un Ziemeļkoreju un pastāv aizvien lielākas bažas, ka tie var novest pie īsta kara. Tāpat liels jautājums Trampa administrācijai ir turpmākā rīcība attiecībā uz Irānu - par tās kodolvienošanos, jo gadījumā, ja tā no šīs vienošanās atteiksies, tad varam pieredzēt Irānas kodolambīciju neitralizēšanai panāktā diplomātiskā konsensa sabrukumu. «Tādējādi jāsecina, ka mums it nemaz nepietrūkst starptautisku krīžu, kas spēj novērst uzmanību,» piebilda fonda viceprezidents.
Komentējot to, vai Ziemelkorejas krīzes risināšanā ASV var paļauties uz Ķīnu un Krieviju, eksperts pauda pārliecību, ka Ķīna Ziemeļkorejas jautājumā ir svarīga spēlētāja un šīs krīzes risinājumam būs jāiziet cauri Pekinai. Šobrīd iesaistītās valstis izdara spiedienu uz Ķīnu, lai tā savukārt izdarītu spiedienu uz Ziemeļkoreju, savukārt savu attiecību ar Ziemeļkoreju dēļ arī Krievija šajā procesā ir spēlētāja, taču ne pārāk izšķiroša, domā Šollē.
«Ja domājam par valstīm, kuras ir iesaistītas sešu pušu sarunās, - ASV, Ziemeļkoreja, Krievija, Japāna, Ķīna un Dienvidkoreja -, tad Krievija starp tām ir visneaktīvākā. Šeit nav nekādu potenciālu kompromisu, kas mums būtu jāpanāk, lai mēs iegūtu sev nepieciešamo viņu sadarbību - tā nekādi nevarētu likt ASV kaut ko upurēt,» teica Obamas administrācijas pārstāvis.