RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Šlesers: «publiskā tiesa» pret mani «oligarhu lietā» jau 2011.gadā neko neatklāja

LETA 2
  • Raksts
  • Foto
Bijušais politiķis Ainārs Šlesers | Foto: Edijs Pālens/LETA

Bijušais politiķis Ainārs Šlesers uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības pārstāvju apgalvojumi 2011.gadā par «oligarhu lietā» notikušajiem noziegumiem liecina, ka «principā tiesa» pret viņu bija notikusi publiski jau tolaik. To Šlesers šodien norādīja «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē.

Viņš atsaucās uz KNAB tā laika vadības pārstāvi Jutu Strīķi, ka viņa 2011.gada maijā esot paudusi viennozīmīgus apgalvojumus par izdarītajiem noziegumiem.

Šlesers šodien sēdē akcentēja, ka nav apstiprinājusies neviena epizode, ko tiesībsargājošās iestādes iesniedza 2011.gadā Saeimā saistībā ar lūgumu veikt kratīšanu politiķa īpašumā. Tāpēc viņš negatīvi novērtēja to, ka šīs lietas virzība arī esot novedusi pie Saeimas atlaišanas.

Šlesers savā runā daudz kritizēja Strīķi un bijušo Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu, kuri savu kalpošanu politiskajām interesēm apliecinājuši ar savu tagad legālo darbošanos politikā.

Šlesers akcentēja, ka abas bijušās KNAB amatpersonas publiski prokuratūrai pārmetušas, ka tā oligarhu lietas virzīšanā strādājusi slikti. «Mani pārsteidza, ka Strīķe un Jurašs kā galvenie personāži sāka apvainot savus kolēģus,» uzsvēra ekspolitiķis Šlesers, kurš sevi tagad dēvē par privātpersonu.

Tāpat bijušās KNAB amatpersonas pārmetušas bijušajam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam, kas viņš ir viens no vainīgajiem, kurš izbeidzis oligarhu lietu. Šlesers atgādināja, ka viņa rīcībā ir divi KNAB dokumenti. Pirmais, kurš datēts ar 2011.gada 25.maiju ir saistīts ar KNAB parlamentam nosūtīto lūgumu dot atļauju Šlesera kratīšanai. Šo dokumentu ir parakstījusi pašreizējā KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilze Kivleniece, jeb «Strīķes labā roka». Savukārt 2016.gadā Šlesers saņēmis Kivlenieces parakstītu KNAB lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret viņu. «Šeit nav Streļčenoka paraksti un šo lietu izbeidza Kivleniece, nevis Streļčenoks. Tā nav manis izdomāta informācija,» uzsvēra ekspolitiķis un vairākkārt uzsvēra, ka tieši Kivleniece ir tā amatpersona, kas varot sniegt atbildes uz jautājumiem par lietas izbeigšanu.

Kā ziņots, parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota pēc tam, kad žurnāls «Ir» jūnijā publiskoja viesnīcā «Rīdzene» notikušās sarunas, kurās Šlesers, politiķis Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») un citas ietekmīgas amatpersonas kārtojušas biznesa un politikas lietas. Lembergs pats publiski paudis, ka neesot pierādījumu šo sarunu autentiskumam. Komisija plāno novembrī uz sēdi aicināt arī viņu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no 2009.gada līdz 2011.gadam veica šo sarunu noklausīšanos un tās kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Piemēram, saistībā ar vienu no sarunās minētajiem gadījumiem kriminālprocess tika izbeigts pret Šleseru, kurš būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks (GKR), 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA «Mediju nams».

      Andris Ameriks Ainārs Šlesers Aivars Lembergs KNAB
      2 Komentāri