Aptauja: Vēža slimnieki neuzticas ģimenes ārstiem

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Aptaujājot aptuveni 100 vēža slimniekus, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija (LVEA) secinājusi, ka 35% onkoloģisko pacientu Latvijā ne reizi saistībā ar šo saslimšanu nav apmeklējuši ģimenes ārstu, bet gan pa taisno devušies uz onkoloģijas centru.

Aptaujā tika izmantoti Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta ikgadējās aptaujas jautājumi, iegūstot salīdzināmus datus par vēža slimnieku iespējām Latvijā un Lielbritānijā.

Asociācijas pārstāve Alīne Dūdele, analizējot iegūtos datus, norāda, ka Latvijā onkoloģisko pacientu aprūpē ir ļoti vājš ģimenes ārsta posms – pacienti neuzticas ģimenes ārstiem un arī paši ģimenes ārsti baidās izmantot «zaļā koridora» iespējas. Aptauja atklāj, ka Latvijā 35% vēža slimnieku devušies uz onkoloģijas centru pa taisno bez ģimenes ārsta apmeklējuma, kamēr Lielbritānijā 43% vēža pacientu pirms nokļūšanas onkoloģijas centrā vismaz vienu reizi satiek ģimenes ārstu, bet vairāk nekā 30% pacientu ar ģimenes ārstu pirms tam tiekas divas, trīs un vairāk reižu.

Vājais posms Latvijā esot arī nepilnīgā informācija par izmeklējumu rezultātiem – tikai 27,6% vēža pacientu atzīst, ka rezultāti viņiem ir izskaidroti pilnībā, bet vairāk nekā trešdaļa atzīst, ka šādu izskaidrojumu viņi nav saņēmuši. Tikmēr Lielbritānijā pat 78% pacietu atzīst, ka ir pilnībā apmierināti ar rezultātu skaidrojumu.

«Aptauja parāda, ka mūsu ārstu izskaidrojošais darbs, saruna ar pacientu par viņam svarīgiem jautājumiem vēl ir tālu no pilnības,» saka Dūdele.

Arī ārstēšanas iespēju izskaidrošanas jomā Latvijas pacienti saņem nepilnīgu informāciju – vairāk nekā 30% atzīst, ka ārsti viņiem šādu informāciju nav snieguši. Arī lēmumu pieņemšanā par ārstēšanu un aprūpi Latvijas vēža pacienti bieži vispār netiek iesaistīti – to atzīst 37% aptaujāto, kaut gan šāda vēlme cilvēkiem ir. Līdzīgi arī ārstēšanās iespējamās blaknes Latvijā tiek izskaidrotas mazāk nekā pusei vēža pacientu, bet 54% atzīst, ka šādu skaidrojumu viņi no ārsta nav saņēmuši.

Asociācijas pārstāvji uzskata, ka «zaļajā koridorā» Latvijā veidojas nevajadzīga cilpa – speciālistam, kas pacientam pirmreizēji diagnosticē vēzi, viņš jāsūta pie ģimenes ārsta, lai iegūtu tiesības izmantot «zaļā koridora» priekšrocības.

Asociācijas veiktā aptauja turpinās, lai regulāri ilgtermiņā sekotu līdzi ģimenes ārstu iesaistei vēža slimnieku informēšanā.

Jau ziņots, ka valdība šonedēļ pieņēma grozījumus Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā, paredzot paplašināt audzēju primārās diagnostikas sistēmu jeb tā saukto zaļo koridoru.

Grozījumi paredz papildināt noteikumus ar jaunām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām, kā arī atbilstošu kārtību, kādā veicami izmeklējumi, lai nodrošinātu lielāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām. Tagad izmeklējumi desmit dienu laikā tiks attiecināti arī uz aizkuņģa dziedzera, aknas, žultsceļu un žultspūšļa, ādas, centrālās nervu sistēmas, lūpas, mutes dobuma, rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēža diagnozēm.

Tāpat grozījumi paredz paplašināt ārstu loku, kuri tiesīgi nosūtīt pacientu prioritārai onkoloģisko slimību diagnostikai. Turpmāk šādu nosūtījumu varēs izsniegt ne tikai ģimenes ārsti, bet arī ginekologi savas kompetences robežās un ārsti speciālisti piecās specializētajās ārstniecības iestādēs - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā un Piejūras slimnīcā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu