RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

ĀM: Ušakova vēlme tikt pie NATO ģenerālsekretāra ir nesaprotami un divdomīgi

LETA 12
Foto: Edijs Pālens/LETA

Rīgas mēra Nila Ušakova (S) centieni tikties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un noslēgt «bezprecedenta vienošanos» par pašvaldības sadarbību ar NATO, nav saprotami un ir divdomīgi, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis.

(Pievienota 10.rindkopa.)

Laikraksts «Neatkarīgā» iepriekš rakstīja, ka Ušakovs caur Eiropas Sociālistu partiju (ESP) meklējis ceļus tikties ar NATO ģenerālsekretāru un noslēgt «bezprecedenta vienošanos» par pašvaldības sadarbību ar NATO, kas dažiem radījis aizdomas par slēptiem politiskiem mērķiem. Ar Rīgas mēru NATO mītnē Briselē ticies zemāka ranga alianses pārstāvis, ģenerālsekretāra pārstāvis publiskajā diplomātijā Takans Ildems.

Jegermanis skaidroja, ka jebkuras pašvaldības vadītājs divpusēji var tikties ar starptautiskām organizācijām un citām organizācijām, bet, ja pašvaldība vēlas kārtot kādas oficiālas lietas vai vienošanās, tas ir jādara ar ĀM piekrišanu vai atbalstu. Viņš apstiprināja, ka konkrētajā gadījumā tikšanās ar ministriju nav tikusi apspriesta un saskaņota.

«Iepriekš par šo tikšanos neko nezinājām. Ar mums netika saskaņots un netika apspriests tikšanās iespējamais saturs, tādēļ Rīgas mērs vien sev zināmu iemeslu dēļ nodarbojas ar sava veida pašdarbību,» teica ministrija preses sekretārs, piebilstot, ka katra pašvaldība ir zināmā mērā neierobežota, bet, ja ir runa par sadarbību ar kādu starptautisku organizāciju, tad tā vairs nav pašvaldības kompetence.

Viņš vērsa uzmanību - ja ir runa par starptautisku vai reģionālu organizāciju, šajā gadījumā NATO, tad sadarbība ir ļoti skaidri definēta - katra valsts akreditē tās pārstāvi šajā organizācijā. Starp organizācijas vadību un konkrēto valsti šī sadarbība notiek starp zināmiem akreditētiem cilvēkiem, tādēļ rodas jautājums, kāpēc šeit jāparādās Rīgas pilsētas vadītajam?

«Ja viņš būtu gribējis runāt par kaut kādu ciešāku NATO spēku sadarbību, tad par to nebūtu jārunā NATO galvenajā mītnē, bet tepat, aizejot uz Aizsardzības ministriju. Nav īsti saprotams un skaidrs, kādi nolūki pamudināja Rīgas mēru doties uz Briseli,» sacīja Jegermanis, piebilstot, ka var būt kādi atsevišķi projekti, kur pilsēta var spēlēt savu lomu, bet tam vienalga būtu jānotiek ar ĀM starpniecību.

Viņš vērsa uzmanību, ka arī starptautiskie partneri vēlāk jebkurā gadījumā uzdod jautājumu, kāda ir valsts pārstāvniecības loma, proti, NATO galvenās mītnes cilvēki uzdod jautājumu, kāda ir valsts vai valdības nostāja konkrētajā jautājumā. «Tādēļ mūsu partneriem, visticamāk, radās neskaidrība, kāda līmeņa vizīte tā bija un ar kādu nolūku,» atzīmēja ministrijas preses sekretārs.

Jegermanis arī skaidroja savu pieredzi, kad, būdams Latvijas vēstnieks Zviedrijā, šī gada sākumā Rīgas mērs ieradies Stokholmā, kur ticies ar Zviedrijas sociāldemokrātu partijas pārstāvjiem un viesojies pie Stokholmas pilsētas vadītāja. Par šo vizīti Jegermanis iepriekš nav neko zinājis.

«No vienas puses nav nekas ārkārtējs, ja viņš tiekas ar pilsētas vadību, bet, ja viesojas Zviedrijā, kur mums ir vēstniecība un tiek runāts par kādu sadarbību, tad loģiski, ka vēstniecība ir kaut kādā mērā iesaistīta. Ir tikai loģiski, ka notiek saziņa arī savas valsts vēstniecību. Tas atstāj divdomīgu iespaidu arī mūsu partneriem, proti, Stokholmai tas rada papildus jautājumus, cik nopietns sadarbības partneris ir Rīgas pašvaldība,» norādīja bijušais Latvijas vēstnieks Zviedrijā.

«Neatkarīgā» arī vēstīja, ka par Ušakova tikšanos un tajā paustajām vēlmēm informēti arī Latvijas drošības dienesti. Latvijas Drošības policija nekomentēja, vai tā bijusi informēta par Ušakova iecerēm, un vai Rīgas mērs aicināts uz pārrunām drošības dienestā.

Jau ziņots, ka Ušakovs esot iedarbinājis kontaktus ESP, lai noorganizētu personīgu tikšanos ar Stoltenbergu, kurš pirms NATO ģenerālsekretāra karjeras bija Norvēģijas Darba partijas, kas ir pilntiesīga ESP biedre, priekšsēdētājs. Pēc neoficiālas informācijas, Ušakovs sazinājies ar ESP līderiem un lūdzis, lai tie palīdz noorganizēt viņam divpusēju tikšanos. Savu iespēju robežās ESP līderi patiešām palīdzējuši.

Latvijas diplomātos izbrīnu izraisījusi Ušakova vēlme izveidot NATO sadarbību ar Rīgas pašvaldību. Rīgas mērs esot bijis iecerējis, ka sadarbības ietvaros alianses kareivji iesaistītos Rīgas domes izveidotā jauniešu izglītības un integrācijas programmā. Karavīri viesotos krievvalodīgajās skolās, lai ar saviem stāstiem un klātbūtni tuvinātu jauniešus rietumnieciskajām vērtībām un veicinātu uzticību šai organizācijai. Uz piedāvājumu Ušakovs saņēmis atteikumu.

    Drošība Rīgas pils Nils Ušakovs Rīgas dome NATO
    12 Komentāri