Cik daudzi no mums zina ko vairāk par Latvijas mazāko novadu?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone / LETA

Ir svarīgi pacelties pāri savam šaurajam «aplociņam», palūkoties apkārt un ieraudzīt, cik Latvija ir dažāda, bagāta, cik mūsu kultūras mantojums ir savdabīgs. Spēja ieraudzīt, kā mūsdienās dzīvo pagastos Latgalē, Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē, arī ir dzīvais patriotisms, saka valodniece, literatūrzinātniece, politiķe Janīna Kursīte.

«Ne velti pētniecībā viens no galvenajiem ir vērtību jautājums.

Vērtības ir kā piramīda, kuras pamatā ir ģimene, seko pagasts, novads, skola un tā tālāk, bet smailē ir valsts.

Ja pamats ir ļodzīgs, nebūs smailes, un otrādi, bet mēs bieži vien grēkojam, izceļot vienu vai otru vērtību līmeni,» saka Kursīte.

Mūsdienās mēs ceļojam, interesējamies par pasaules valstu vēsturi un kultūru, bet aizmirstam kustēties horizontālā līmenī, apzinot Latvijas novadus un ciemus, uzzinot vairāk par kuršu ķoniņiem, suitiem, Latgalē dzīvojošajiem baltkrieviem un poļiem.

Tā ir nocietināšanās, neredzēšana tālāk par savu aplociņu, kas traucē pievērst uzmanību citiem novadiem.

Piemēram, Kurzemes suiti ir populāri, turklāt novada vēsture ir integrēta skolas mācību programmā, bet cik daudzi no mums zina ko vairāk par Latvijas mazāko - Vārkavas novadu?

«Latgalē ir aizvainojums, ka Rīga un citi novadi pret Latgales savdabību izturas bez pietātes. Novadiem ir sadarbība ar Rumāniju, Bulgāriju, Vāciju, bet mēs taču varam braukt ciemos arī viens pie otra un lūkoties, kā mūsdienās dzīvo viens vai otrs novads.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu