Latvijā sabiedrībā dominē dzimtē balstīti stereotipi par sieviešu un vīriešu lomu ģimenē un publiskajā jomā, secināts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pētījumā «Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu stratēģija pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanai».
Pētījumā pausts, ka stereotipi nosaka sieviešu un vīriešu izglītības, profesijas, nodarbinātības modeļu, darba un ģimenes dzīves savienošanas izvēles. Šī iemesla dēļ būtiski mazināt dominējošos stereotipus par sieviešu un vīriešu lomām, rādot piemērus, kas atšķiras no ierastajiem stereotipiem. «Jāpaaugstina sabiedrības informētības un izpratnes līmenis par dzimuma diskriminācijas izpausmēm un jāiedrošina iestāties par savām tiesībām,» teikts pētījumā.
Pētījumā atklājies, ka vidēji 20% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dzimumu diskriminācija Latvijā ir izplatīta. Respondenti Kurzemē, Latgalē, kā arī Vidzemē biežāk norāda, ka dzimumu diskriminācija ir izplatīta. Savukārt vismazāk personiski saskārušies ar dzimuma diskrimināciju ir respondenti no Kurzemes, Rīgas un Vidzemes. Respondenti Latgalē un Pierīgā biežāk norāda, ka ir piedzīvojuši dzimuma diskrimināciju.
Kā pausts pētījumā, informācija par diskriminācijas gadījumiem, kas saistīti ar dzimumu, iegūstama pastarpināti. Kopumā Valsts darba inspekcija par nevienlīdzīgu attieksmi 2013.gadā izskatījusi 54 iesniegumus, 2014 gadā - 18 iesniegumus, 2015.gadā - 29 iesniegumus, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā - 15 iesniegumus. «Vērojama situācija, ka iesniegumi oficiālajām atbildīgajām iestādēm par diskrimināciju ir mazskaitlīgi, savukārt sabiedriskās domas aptaujas uzrāda, ka cilvēki saskaras ar dzimumu diskrimināciju savās dzīvēs,» skaidrots pētījumā.
Pētījuma veidotāji secina, ka cilvēki neredz nevienlīdzīgu attieksmi pēc dzimuma kā diskrimināciju, pret kuru ir jācīnās, dzimuma lomas uztverot kā dabiskas un kā ierasto lietu kārtību.
Pēc pētījumā paustā, dzimums var būt iemesls neizdevīgākai konkurences pozīcijai darba meklēšanas procesā gadījumā. Vislielākais respondentu skaits, kas uzskata, ka darba meklētājam neizdevīgāka pozīcija iespējamas dzimuma dēļ, ir Latgalē - 29%, savukārt Rīgā šim apgalvojumam piekrīt zemāks respondentu skaits - 15%. Viskrasāk dzimumu nevienlīdzība tiek izjusta darba atalgojuma ziņā - 41,5% vīriešu un 54,6% sieviešu uzskata, ka par līdzvērtīga apjoma darbu sievietei ir lielāks risks nonākt situācijā, kad viņa saņem zemāku atalgojumu nekā vīrietis. Ar nekorektu rīcību no darba devēju puses, kad, uzzinot par sievietes grūtniecību, darbiniece tiek atlaista no darba, ir saskārušies 11% respondentu.
Vienlaikus Latvijā sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos ir zema. 12.Saeimā no 100 deputātiem tika ievēlētas 15 sievietes. 2013.gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēti 69% vīriešu un 31% sieviešu. Turklāt gandrīz visās republikas nozīmes pilsētās ievēlēto deputātu vīriešu īpatsvars bija tuvu 80%. Nevienā no deviņām republikas nozīmes pilsētām domes vadītāja amatu neieguva sieviete. Novadu pašvaldību domes priekšsēdētāju amatos 2016.gada septembrī bija 25% sieviešu un 75% vīriešu.
Tāpat pētījumā atklājies, ka sabiedrībā par tipiskiem sieviešu pienākumiem ģimenes dzīvē uzskata mājas uzkopšanu (79,6%), ēdiena gatavošanu (73,3%), palīdzību bērniem mācībās (43,7%), kā arī bērnu audzināšanu (43,3%) un bērna vešanu uz skolu (34,7%). Vairāk par vīrieša pienākumiem ģimenes dzīvē uzskata, piemēram, remontdarbus mājās (70,9%) un ģimenes materiālo nodrošināšanu.
Pētījumā teikts, ka Latvijā tāpat kā citās valstīs sievietes pelna mazāk nekā vīrieši. 2015.gadā sieviešu vidējā mēneša bruto darba samaksa bija par 16,2% zemāka nekā vīriešu. Salīdzinot izmaksāto vecuma pensiju apmērus 2015.gadā, vīriešiem izmaksātās vecuma pensijas apmērs bija par 11,1% lielāks nekā sievietēm.
Fizisku vai seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā Latvijā piedzīvoja 32% sieviešu. Turklāt 40% no vardarbības gadījumiem pret sievietēm notika ģimenēs. Statistikas dati par vardarbības gadījumiem nav pilnīgi, jo ne vienmēr par tiem ir ziņots atbildīgajām institūcijām, īpaši, ja vardarbība notiek ģimenē. Atbildīgās institūcijas datus par notikušajiem vardarbības gadījumiem ne vienmēr uzskaita nepieciešamajos griezumos, tostarp dzimumu griezumā.
«Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu stratēģija pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanai» izstrādāta Sabiedrības integrācijas fonda Eiropas Sociālā fonda Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū» pasākuma «Dažādību veicināšana (diskrimināciju novēršana)» projektā «Dažādības veicināšana».
Projekta mērķis ir veicināt sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļauto personu nodarbinātību un sociālekonomisko iekļaušanos, vienlaikus sekmējot sabiedrības informētību un vispārējo izpratni par diskriminācijas novēršanu un iekļaujošu sabiedrību
Izpētes laikā tika apkopoti un izvērtēti vairāk nekā 100 Latvijā un citviet pasaulē veikti pētījumi par diskrimināciju, toleranci un vienlīdzību. Tāpat tika veikts tiešais pētījums, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus 34 strukturētajās intervijās pārrunāti aktuālie jautājumi ar diskriminācijas riskam pakļauto grupu pārstāvjiem, darba devējiem un nozares ekspertiem. Izvērtēta pasaules komunikācijas kampaņu labā prakse.
