Britu ģenerālis: ja situācija pasliktināsies, NATO Baltijā izvietos papildu spēkus

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Baltijas valstīs izvietotie NATO bataljoni ir tikai daļa no plašākiem alianses aizsardzības slāņiem Baltijā. Tāpat eksistē indikatoru un brīdinājumu sistēma, kas ļautu nepieciešamības gadījumā, ja pastāvētu ievērojams apdraudējums vai pasliktinātos drošības situācija, Baltijā izvietot papildu sabiedroto spēkus, intervijā portālam TVNET sacīja NATO Eiropas spēku virspavēlnieka vietnieks ģenerālis Džeimss Everards.

Šoruden Latvijā tika rīkotas vērienīgas Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā un Sabiedroto spēku augstākās Transformācijas virspavēlniecības mācības «Steadfast Pinnacle» un «Steadfast Pyramid». Šo treniņu ietvaros tika pilnveidotas augstākā līmeņa virsnieku un komandieru spējas plānot un vadīt apvienotu spēku operācijas.

Sarunā ar TVNET ģenerālis Everards norādīja, ka viena no svarīgākajām lietām NATO austrumu flanga kontekstā ir alianses spēja ātri pieņemt lēmumus. Tā rezultātā mācības ir paredzētas tam, lai sabiedroto bruņoto spēku virsnieki būtu labi sagatavoti lēmumu pieņemšanai. NATO treniņi rudens sākumā notika paralēli Krievijas vērienīgajām «Zapad 2017» mācībām. Ģenerālis sarunā ar TVNET arī uzsvēra, ka alianses plānotāji ir ņēmuši vērā dažādus jaunos militāros izaicinājumus un savus treniņus padarījuši laikmetam atbilstošus.

- NATO komandstruktūra tradicionāli ir izvietota Centrāleiropā un Dienvideiropā. Ņemot vērā to, ka alianses austrumu flangā ir lieli drošības izaicinājumi, vai nav pienācis laiks daļu komandstruktūras pārcelt, piemēram, uz Baltijas valstīm?

- Pēc NATO samita Velsā [2014. gada 4. – 5. septembris] mēs sapratām, ka komandkontroles kontekstā mums nepieciešama lielāka klātbūtne šajā pasaules daļā. Šobrīd Ziemeļaustrumu daudznacionālais korpuss Ščečinā, Polijā, ir sasniedzis pilnu operacionālo kapacitāti. Savukārt Ziemeļaustrumu daudznacionālā divīzija [kas koordinē Polijā un Baltijā izvietotās NATO bataljona līmeņa kaujas grupas] pilnu operacionālo kapacitāti sasniegs jau nākamgad. Es domāju, ka esošajā ietvarā NATO aizsardzības un atturēšanas politika atbild uz šāda veida satraukumu.

- Kā vērtējat Baltijas valstu aizsardzības spējas?

- Baltijas valstis ir paveikušas lielisku darbu. Tās ir sapratušas esošos izaicinājumus un palielinājušas izdevumus aizsardzībai. Baltijas valstis arī izskata veidus, kā nodrošināt jaunas spējas. Latvija ir veikusi CVRT kāpurķēžu kaujas automašīnu iegādi. Tomēr vissvarīgākais ir [Baltijas] valstu izdarītais, kas ļāvis integrēt NATO kaujas grupas savos bruņotajos spēkos. Cilvēki runā par kaujas grupām, taču patiesībā mums vajadzētu runāt par brigādēm – jo tas ir tas, par ko tās kļūs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

- Taču ir analītiķi, kas apšauba NATO spējas sekmīgi aizsargāt Baltijas valstis.

- Raugoties uz karti, redzot nelielo attālumu starp [Baltijas valstu] robežu [ar Krieviju] un jūru, cilvēki mēdz uztraukties gan par to, ka nepietiks ne laika, ne telpas [lai aizstāvētu Baltiju]. Taču ir izveidots noteikts tīkls, indikatoru un brīdinājumu sistēma, kas ļauj mums [nepieciešamības gadījumā] izvietot papildu NATO elementus. Kaujas grupas ir tikai daļa no šādiem slāņiem. Ir NATO kaujas grupas, tad ir NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības kaujas grupa (VJTF) ar pieciem tūkstošiem karavīru un pēc tam – NATO reaģēšanas spēki (NRF) ar 40 tūkstošiem vīru.

Cilvēki mēdz teikt: «Jūs vienalga būsiet pārāk vēlu.» Taču es neredzu situāciju, kurā atturēšanas politika katastrofāli izgāztos. Ja situācija [Baltijā] pasliktināsies, NATO izvietos papildu spēkus.

- Krievijai reģionā ir iespaidīgi piekļuves liegšanas - jeb AD/2A spēki, piemēram, jaunākās paaudzes pretgaisa raķetes Kaļiņingradā. Hipotētiski sliktākajā scenārijā, vai NATO Baltijas jūras reģionā ir nepieciešamās spējas, lai tiktu galā ar tiem?

- Jā, mums ir tādas spējas. Nedomājiet tikai par NATO kā tādu, domājiet arī par nacionālajām spējām. Mūsu amerikāņu kolēģiem ir ļoti ievērojami resursi šajā jomā. Ja jūs esat «Zvaigžņu karu» fans, tad zināt par «Nāves zvaigzni». Dažreiz A2/AD sistēmas tiek dēvētas par «Nāves zvaigzni». Taču tā izrādījās ļoti viegli ievainojama. Mēs strādājam arī pie tā, lai skaidri demonstrētu – ja būs nepieciešams, A2/AD būs pārvarama problēma.

- Krievija ir ieguldījusi ievērojamu finansējumu sava militāra aprīkojuma modernizēšanai. Su-57 iznīcinātāji vai Armata tanki pēc savām spējām izskatās ļoti iespaidīgi. Tajā pašā laikā NATO pamatā izmanto daudz bruņojuma vēl no Aukstā kara laikiem. Vai aliansei vajadzētu pievērst lielāku uzmanību militārās infrastruktūras attīstībai un pētījumiem šajā jomā?

- Ja skatās uz Krievijas militāro aprīkojumu, piemēram, jūsu minēto piektās paaudzes iznīcinātāju, tad redzam – viņu rīcībā ir neliels skaits šādu lidmašīnu. Savukārt NATO ir tālu priekšā Krievijai piektās paaudzes tehnoloģiju jomā. Tāpat Krievija šobrīd nav īstenojusi savus plānus par ātru sauszemes spēku apbruņošanu ar jaunākajiem ieročiem. Piemēram, 2014. gadā atjaunotā 1. gvardes tanku armija, kurai ir slavena vēsture – Kurskas kauja, Berlīnes ieņemšana – nav saņēmusi tik daudz T-14 «Armata» tanku, kā Krievija bija iekļāvusi savā modernizācijas programmā.

[Tajā pašā laikā] mēs aicinām visas NATO dalībvalstis aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta, lai tās varētu uzlabot savas [militārās] spējas.

- Krievijai ir tā dēvētā Gerasimova doktrīna, kas postulē – vienmēr nepieciešams adaptēties, vienmēr jāmeklē jauns veids, kādā uzbrukt pretiniekam. Vai demokrātisku valstu aliansei ir spējas atbildēt uz šādiem uzaicinājumiem?

- Kad Gerasimovs runāja par šo doktrīnu, viņš to izmantoja, lai ilustrētu savus uzskatus par Rietumu nodarījumiem Krievijai. Viņa nobeiguma ideja bija tāda, ka visām darbībām ir jābūt balstītām spēcīgos konvencionālajos spēkos. Tieši to arī mēģina sasniegt Krievijas bruņoto spēku modernizācijas programma – spēcīgus konvencionālos spēkus.

Tas, kas tiek dēvēts par hibrīdkaru vai jaunās paaudzes karu, nav nekas jauns. Šādas darbības vienmēr ir notikušas kara laukā. Zināšanas par šādām metodēm, piemēram, par viltus ziņām, jau ir aizsardzība pati par sevi. Žurnālisti vairs netic visam, ko izlasa, un pārbauda informāciju. Tas ir spēks. Taču ir taisnība, ka tie ir arī jauni izaicinājumi.

- Būdams britu ģenerālis, kādu saredzat Lielbritānijas bruņoto spēku nākotni? Vai «Brexit» process atstās iespaidu uz jūsu valsts militārajām spējām?

- Jūs noteikti esat jau tūkstošiem reižu dzirdējis, ka mēs pametam Eiropas Savienību, bet neatstājam Eiropu. Protams, mēs redzam savu vietu NATO kā vienu no centrālajiem elementiem Lielbritānijas aizsardzības politikā. Lielbritānija NATO kontekstā darīs vairāk, nevis mazāk. Tā ir laba ziņa.

- Kā vērtējat aicinājumus Eiropas Savienības valstīm veidot ciešāku sadarbību aizsardzības jomā, piemēram, radot tā dēvēto Eiropas armiju vai arī militāro Šengenu?

- Es tikai un vienīgi skaļi aplaudētu, ja tiktu izveidota tāda sistēma kā militārā Šengena. NATO bruņojumu pāri robežām mūsdienu Eiropā pārvadāt ir daudz sarežģītāk, nekā tas bija Aukstā kara laikā. Lai runātu par ātras izvietošanās konceptu, nevajadzētu būt nekam tādam, kas to apdraudētu. Eiropas armijas kontekstā – tā NATO nedrīkst kļūt par konkurējošu struktūru, bet gan par papildinošu. Mēs notikumu attīstībai šajā jomā uzmanīgi sekojam līdzi un vēlamies to nodrošināt.

- Vai kaujas grupu izvietošana NATO austrumu flanga valstīs ir pietiekams atturēšanas politikas elements?

- Šādu jautājumu es saņemu regulāri, lai kurp dotos. Alianse pieņēma ļoti izsvērtu un aprēķinātu lēmumu. Ir izvietots pietiekams daudzums spēku, lai nodrošinātu to, ka ir pietiekami ticama aizsardzības un atturēšanas politikas stāja. Vai ir nepieciešams kaut ko izvietot vēl? Nepieciešams ir šīs kaujas grupas pilnībā integrēt uzņemošās valsts spēkos, panākot tās saistītas. Tas ir mūsu nākamais izaicinājums.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu