Lineārs strādājošo samazinājums iekšlietu nozares dienestos nav šobrīd iespējams bez nopietnas šo iestāžu funkciju un institucionālās sistēmas analīzes, atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Kozlovskis: Lineārs strādājošo samazinājums iekšlietu dienestos nav iespējams bez sistēmas analīzes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iekšējā un ārējā drošība ir valstiska prioritāte, tāpēc lineārs cilvēkresursu samazinājums attiecībā uz iekšlietu nozares dienestiem, kuri īsteno valstiski svarīgus uzdevumus iekšējās un ārējās drošības jomā un kuros strādā amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, nav šobrīd iespējams bez nopietnas šo iestāžu funkciju un institucionālās sistēmas analīzes, skaidroja ministrs.
Līdz 2018.gada 31.decembrim tiks veikta visaptveroša visa to iestāžu funkciju un institucionālās sistēmas analīze, kurās tiek nodarbinātas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm ar mērķi īstenot strukturālās pārmaiņas, izveidojot racionālu un efektīvu valsts pārvaldes funkciju un institucionālo sistēmu. Tas attieksies uz pieciem iekšlietu nozares dienestiem - Valsts policiju. Valsts robežsardzi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Iekšējās drošības biroju un arī Tieslietu ministrijas padotībā esošo Ieslodzījuma vietu pārvaldi, norādīja ministrs.
Lai sasniegtu mērķi, atsevišķās Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs funkciju un institucionālās sistēmas analīzi ir plānots veikt pamatojoties uz ES Strukturālo reformu atbalsta programmu. Projekta īstenošanai ministrija ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijai.
Attiecībā uz ministriju un pārējam Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm ministrija sniegs savu redzējumu nākamā gada pavasarī - termiņā, kas noteikts Ministru Kabineta sēdē, izskatot Valsts pārvaldes reformu plānu 2020.gadam.
Jau ziņots, ka 14.novembrī Ministru kabinets atbalstīja Valsts kancelejas izstrādāto «Valsts pārvaldes reformu plānu 2020», kurā paredzēts samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 6% jeb aptuveni 3500 un reformēt mazās valsts iestādes.
Valsts pārvaldes reformu plānā iekļautie reformu virzieni un pasākumi piedāvā koncentrēties uz svarīgāko - trijos gados īstenojamiem pasākumiem, kuri sniegs attīstības impulsu valsts pārvaldes kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai. Desmit reformu virzieni tiks īstenoti sasaistē cits ar citu, lai nodrošinātu izvirzīto rezultātu sasniegšanu, vienlaikus dodot adekvātus instrumentus valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem to sasniegšanā.