Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvars drošībā un aizsardzībā nenovedīs pie straujiem izrāvieniem, jo uzsvars tomēr tiks likts uz NATO un transatlantisko sadarbību ar ASV, norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Viņš skaidroja, ka PESCO process būs pietiekami pakāpenisks un pie straujiem izrāvieniem tas nenovedīs. Lai gan no vienas puses iespējams runāt par PESCO un tajā iesaistīties, tomēr Latvija visupirms domā par NATO, un, domājot par NATO, tiek domāts arī par sadarbību ar ASV, tādēļ uzsvars tiek likts uz transatlantisko sadarbību.
«Arī gaidāmā ASV 100 miljonu dolāru palīdzība Baltijas valstu atbalstam aizsardzības jomā ir svarīga un dod papildus apziņu, ka transatlantiskā sadarbība mums ir svarīga vērtība. Tajā pašā laikā militārā Šengenas izveide PESCO ietvaros, kurā ieinteresēta Latvija, pārklājas ar NATO, un, ja veidojam mazāk ierobežojumus militārā transporta kustībai, tas dod NATO lielāku efektivitāti un klātesamību,» teica Sprūds.
Komentējot Igaunijas Aizsardzības ministrijas amatpersonas izteikumus, ka gaidāmā 100 miljonu dolāru palīdzība no ASV nāks kopā ar aicinājumu Igaunijai, Latvijai un Lietuvai vairāk sadarboties savā starpā, eksperts norādīja, ka kaut kādā mērā sadarbība starp Baltijas valstīm jau ir bijusi veiksmīga, piemēram, nostāja stratēģiskos jautājumos attiecībās ar Krieviju vai par karavīru klātbūtni Afganistānā vai Irākā ir bijusi vienota.
«Jautājums, kas kļūst aktuāls Eiropā, ir sadarbība iepirkumos - kā optimizēt nelielos resursus, lai nebūtu tā, ka katra valsts iepirktu resursus kaut kur citur. Pārklāšanās un dublēšanās notiek un zināmā mērā zināma neefektivitāte ir,» piebilda Sprūds.
Pēc LĀI direktora domām, 100 miljoni ASV dolāri ir ļoti laba palīdzība, kas parāda simbolismu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir gatava turpināt «iesākto līniju», ko aizsāka bijušais ASV prezidents Baraks Obama, jo iepriekš valdīja bažas, ka tā varētu tikt neturpināta.
«Spēki šeit tiek izvietoti un finanšu līdzekļi tiek piešķirti, kas ir svarīgi. Ja reiz ASV piešķir resursus, tad tai ir pamats norādīt uz to, kā šie resursi tiek iztērēti, lai šeit Baltijas valstis sadarbojas vairāk un, lai tiktu meklēta optimizācija resursu izmantošanā,» sacīja eksperts.
Viņš vērsa uzmanību, ka Trampam ir taisnība, norādot uz nepilnīgu valstu apņemšanos savas aizsardzības nodrošināšanā un ieguldījumā NATO, visām valstīm neatvēlot 2% no IKP, tajā pašā laikā prezidents apsveic un labi izsakās par tiem, kas 2% ir nodrošinājuši.
«Tomēr ir paradokss, ka ASV ne gluži patīk, ka Eiropas Savienība (ES) veido kādas idejas par kopīgu armiju, jo tas rada jautājumus par to, vai nenotiks kāda dublēšanās. ASV saka, ka Eiropai jāatvēl vairāk resursi aizsardzības izdevumiem, tomēr tiek aicināts nebūt pārāk autonomiem un darbiem sājā ziņā tomēr vajadzētu notikt ASV virsuzraudzībā NATO alianses ietvaros un kaut kādas alternatīvas struktūras veidot nevajadzētu,» atzīmēja Sprūds.
Jau ziņots, ka intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV Aizsardzības ministrijas aizsardzības investīciju departamenta vadītājs Kusti Salms norādīja, ka «tas, kas atšķir šos 100 miljonus no 100 miljoniem, ko Igaunija, Latvija un Lietuva saņēma 2014.gadā, ir vēstījums, ko amerikāņi pievienojuši šoreiz, ka Baltijas valstīm ir vairāk jāsadarbojas savā starpā.»
ASV Kongresa Pārstāvju palātas un Senāta bruņoto spēku komiteju nesen apstiprinātajā ASV2018.finanšu gada aizsardzības budžeta projektā 100 miljoni dolāru paredzēti Baltijas valstu atbalstam.
Savukārt saistībā ar PESCO, kam Latvija pievienojās 13.novembrī, Latviju īpaši interesē dalība projektā, kas paredz paātrināt un uzlabot militārā personāla un transporta pārvietošanu Eiropā. Šāds projekts ļautu operatīvi reaģēt uz krīzēm arī uz ES ārējām robežām, pārvietojot militāros spēkus, tostarp NATO spēkus.
PESCO ir vairāku ES dalībvalstu brīvprātīga vienošanās stiprināt sadarbību Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos. PESCO dalībvalstis apņemas veikt atbilstošas finanšu investīcijas aizsardzībā, piemēram, ekipējuma iegādei, koordinēt aizsardzības plānošanu, lai novērstu spēju iztrūkumu un uzlabotu spēku pieejamību krīžu risināšanai ārpus ES.
