Lai gan Veselības ministrijas (VM) vēlme sakārtot slimnīcu tīklu ir saprotama, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents (Vienoti novadam) neatbalsta Straupes narkoloģiskās slimnīcas pakalpojumu pārcelšanu uz Strenčiem un norāda, ka tas nav novadnieku interesēs.
Pašvaldības vadītājs aģentūrai LETA pastāstīja, ka jau kopš pagājušā gada bija zināms par VM plāniem slēgt slimnīcu Straupē un tās pakalpojumus pārcelt uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, un dome ir meklējusi veidus, kā to labāk izdarīt.
Vents uzsvēra, ka pati iestāde netiks slēgta, vienīgi tās pakalpojumi tiks pārcelti uz Strenčiem.
Vaicājot, kas notiks ar Lielstraupes pili, kurā darbojas slimnīcā, Vents norādīja, ka vispirms valstij ir jāsakārto ēkas piederība zemesgrāmatā, taču pašvaldība būtu gatava uzņemties rūpes par to, ja tas neradītu pārāk lielu slogu novada budžetam.
Aplēsts, ka Lielstraupes pils uzturēšana izmaksātu aptuveni pusmiljonu eiro, taču Vents pagaidām nesaredz iespējas, kur pašvaldība varētu iegūt šādu summu.
Laikraksts «Neatkarīgā» vēstīja, ka VM pieņēmusi lēmumu no nākamā gada slēgt Straupes narkoloģisko slimnīcu.
Novembra beigās slimnīcā notikusi sapulce, kurā visi darbinieki skaidri informēti - slimnīca darbu neturpinās. Pēc darbinieku domām, risinot tikai finansiālos jautājumus, aizmirsts par daudzām citām būtiskām lietām, piemēram, pieredzi tieši alkohola atkarīgo ārstēšanā, ar ko iestāde nodarbojusies 56 gadus.
Līdz ar slimnīcas slēgšanu darbu Straupē zaudēs visi slimnīcā strādājošie, un, lai arī noteikti daļai medicīniskā personāla darbu varētu piedāvāt Strenčos, attālums ir pietiekami liels, lai šāds piedāvājums neizklausītos reāli, vēsta laikraksts.
Slimnīca saņem valsts finansējumu (gadā apmēram 187 000 eiro), tā sauktās kvotas, bet ārstē pacientus arī par maksu. Pacientu sadalījums ir puse uz pusi. Vidzemē narkoloģiskā slimnīca ir tikai viena, un vispār kā narkoloģiskā slimnīca Straupe ir vienīgā Latvijā, citviet ir nodaļas alkohola atkarīgo ārstēšanai - Ģintermuižā Jelgavā, Rīgā, Liepājā, Rēzeknē.
