Latvijas iedzīvotāji nedomā par to, kas ar viņiem notiks pēc desmit vai divdesmit gadiem, otrdien preses konferencē par Veselības ministrijas (VM) un pašvaldību īstenotajiem projektiem veselības veicināšanas un slimību profilaksei sacīja veselības ministre Anda Čakša.
Uz aģentūras LETA jautājumu, kādu ministre redz vidējo Latvijas iedzīvotāju, Čakša norādīja, ka viņš ir dīvānā sēdošs cilvēks ar cigareti zobos, divas reizes nedēļā iedzer vīna glāzi, patērē maz dārzeņu, sporto tikai, ja kāds viņu pierunā, respektīvi - Latvijas iedzīvotājs ļoti maz domā par to, kā dzīves paradumi šodien ietekmēs viņa veselību ilgtermiņā.
«Ja es šodien sēžu dīvānā un skatos televizoru, tad pēc 20 gadiem es neko citu nespēšu darīt, turklāt vēl man vajadzēs skābekļa balonu blakus, tādēļ ka nevarēšu pakustēties, jo daudzās cigaretes būs atstājušas nopietnas sekas,» sacīja Čakša.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka situāciju gribētu redzēt pavisam citādu, proti, lai jau tagad 3.-5.klasē būtu regulāras sporta stundas, trīs reizes vairāk dārzeņu porcijā, nekā tas ir tagad, labas komunikācijas spējas, neviens nevienu neaizvaino, jo šāda rīcība var radīt depresiju, kas arī atstāj sekas. «Un, protams, katrā vietā jābūt prezervatīvu uzlīmītei, jo seksuālo veselību var pasargāt tikai izsargājoties,» piebilda Čakša.
Viņa uzsvēra, ka iedzīvotāju ikdienas paradumu mainīšana varētu ilgtermiņā uzlabot iedzīvotāju kopējo veselību, kā arī ietaupītu finansējumu, kas paredzēts slimību ārstēšanai.
Čakša sacīja, ka, protams, ir viegli aiziet uz aptieku pēc zālēm vai pēc palīdzības pie ārsta, taču veselības uzlabošanai svarīgi mainīt iedzīvotāju dzīvesveidu, lai novērstu hroniskas un cita veida saslimšanas.
Pēc Čakšas paustā, lai uzlabotu veselību, iedzīvotājam jāpārvar savs slinkums, tāpēc VM un pašvaldībām jāstrādā pie tā, kā motivēt cilvēku izmantot viņam pieejamo infrastruktūru, kā arī mainīt ikdienas dzīves paradumus.
Ministre uzsvēra, ka jāmaina tādi paradumi kā smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, kā arī neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids.
Kā informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Neinfekcijas datu analīzes un pētījumu nodaļas vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule, Latvijā būtiska problēma ir jaundzimušo zemais paredzamais mūža ilgums. Ja Eiropas Savienībā (ES) vidējais jaundzimušā mūža ilgums ir 81 gads, tad Latvijā - tikai 75 gadi.
Vienlaikus Pudule uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ir lieta atšķirība starp mūža ilgumu ir sievietēm un vīriešiem. Zēna vidējais paredzamais mūža ilgums ir 70 gadi, savukārt meitenēm - 80 gadi. Tā ir ļoti liela atšķirība, īpaši ņemot vērā, ka skandināvu valstīs šī atšķirība mērāma divos vai trīs gados, piebilda SPKC analītiķe.
Pēc viņas paustā, Latvijā galvenie nāves cēloņi joprojām ir sirds un asinsvadu slimības (57%), ļaundabīgie audzēji (21%), ārējie cēloņi (6%) un gremošanas sistēmu slimības (4%). Turklāt no sirds un asinsvadu slimībām mirušo iedzīvotāju skaits ir gandrīz divas reizes lielāks nekā ES. Dinamika šo slimību ārstēšanā gan esot pozitīva.
Pudzule informēja, ka Latvijā nopietna problēma ir arī priekšlaicīga nāve iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem. ES, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju, priekšlaicīgi bojā iet 184, bet Latvijā - 369 iedzīvotāji.
Pēc SPKC analītiķes paustā, potenciāli zaudēto mūža gadu ziņā izkristalizējas arī ārējo nāves cēloņu sadalījums. Visbiežākais ārējais nāves cēlonis joprojām ir pašnāvības, tam seko transporta negadījumi, nejauša saindēšanās, vardarbība, noslīkšana un kritieni.
Tāpat Pudzule norādīja, ka Latvijas iedzīvotāju ikdienas dārzeņu un augļu patēriņš ir zems, īpaši cilvēku ar zemiem ienākumiem un pamatizglītību, kā arī laukos dzīvojošo vidū. Tāpat pētījumos secināts, ka sievietes augļus un dārzeņus patērē vairāk nekā vīrieši. 43% sieviešu ikdienā patērē dārzeņus, 27% - augļus, savukārt vīriešu vidū tikai 30% ikdienā patērē dārzeņus, bet vēl mazāk jeb 13% vīriešu ikdienā uzturā lieto augļus.
