E-veselības sistēma ir lēndarbīga un neefektīva, neviena darbība, pat visvienkāršākā, tajā nenotiek ātrāk par četrām līdz piecām sekundēm, sacīja informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns.
Poikāns: E-veselības sistēma ir lēndarbīga un neefektīva
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Neviena darbība, pat visvienkāršākā, nenotiek ātrāk par četrām līdz piecām sekundēm. Nozīmīgas darbības ir vēl lēnākas — septiņas sekundes, lai sāktu pieņemt pacientu, četras sekundes, lai sāktu izrakstīt speciālo recepti,» sacīja Poikāns, kurš kopā ar savu ģimenes ārstu veicis e-veselības sistēmas izmēģinājumu.
«Mēģinājām ierakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu, pēc 2,5 minūtēm apnika gaidīt rezultātu. Ja kaut kas nojūk, tad pēc tam neko vairs nevar izdarīt un lapa pilnībā jāpārlādē. Vēl vienu mēģinājumu ievadīt zāļu aktīvās vielas vispārīgo nosaukumu pēc 3,5 minūtēm arī beidzām bez rezultāta. Pacienta lapa ielādējas 12 sekundes. Lai atlasītu gada receptes, vajadzīgas četras sekundes, un tikai tad var atkārtoti izrakstīt recepti, kas aizņem vēl piecas līdz sešas sekundes. Desmit sekundes vajadzīgas, lai atgrieztu rezultātus, ierakstot konkrēta ražotāja zāles nosaukumu. Piecas sekundes nepieciešamas, lai apstiprinātu recepti. Tātad testa laikā normālā ceļā neizdevās vispār izrakstīt recepti ar vispārīgo nosaukumu, aplinkus ceļš aizņēma vairākas minūtes. Secinājums viens — ar roku izrakstīt receptes ir ātrāk, it sevišķi, ja tās sagatavo ārsta palīgi,» uzsvēra speciālists.
Viņš arī norādīja, ka ar citu e-veselības portāla funkcionalitāti nav labāk — vajadzīgas 15 sekundes, lai atvērtu darba nespējas lapu (DNL) sarakstu, deviņas sekundes, lai reģistrētu DNL A lapu. «Tukša pastkastīte atveras desmit sekundēs, bet 8,5 sekundes vajag, lai atvērtu veselības pamatdatus. Ambulatorā kartē automātiski netiek pievienoti dati, kas jau tikuši ievadīti pieņemšanas laikā,» turpināja Poikāns.
Viņš norādīja, ka tik apjomīgā sistēmā kā e-veselība, katra sekunde uz tās lielo lietotāju skaitu gada griezumā nozīmē tūkstošiem velti iztērētu stundu.
«Vai e-veselība ir vajadzīga? Protams. Vai ģimenes ārsti ir gatavi strādāt ar e-veselību? Jā, ja sistēma strādātu ātri un būtu ērti lietojama. Vienmēr būs mazskaitlīga cilvēku grupa, kam radīsies kādas grūtības, taču tās ir atrisināmas. Bet ģimenes ārstu pretenzijas pret pašreizējo portālu «eveseliba.gov.lv» ir pamatotas,» uzsvēra IT eksperts.
Kā ziņots, pašlaik e-veselības sistēmas lietošana ārstniecības iestādēm un aptiekām ir brīvprātīga. Darbnespējas lapas un kompensējamo zāļu receptes var izrakstīt gan elektroniski, gan uz papīra veidlapām. Obligāta e-veselības sistēmas lietošana ārstniecības personām un farmaceitiem ir jāsāk no nākamā gada 1.janvāra.