Rosina sodīt «pazudušos», kuri apzināti nepaziņo tuviniekiem savu atrašanās vietu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: bezvests.lv

Valstij vajadzētu sagatavot izmaiņas likumos, kas paredzētu piemērot administratīvo atbildību pieaugušām personām, kuras apzināti nepaziņo tuviniekiem savu atrašanās vietu, bet tikmēr policija un sabiedriskās organizācijas tērē resursus šo cilvēku meklēšanai, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja biedrības «Bezvests.lv» pārstāve Sandra Miķelsone.

«Bezvests.lv» ir Latvijā redzamākā nevalstiskā organizācija, kura policijai un tuviniekiem palīdz ar brīvprātīgajiem personu meklēšanā. Miķelsone komisijā norādīja, ka biedrības praksē ir tādi gadījumi, kad persona, nepaziņojot tuviniekiem, labprātīgi dodas, piemēram, uz ārzemēm, kamēr policija un biedrība bezjēdzīgi tērē resursus personas meklēšanai.

Miķelsones ieskatā, šādas personas vajadzētu administratīvi sodīt. Viens no sodiem varētu būt piespiedu darbs.

Pēc komisijas sēdes Miķelsone aģentūrai LETA skaidroja, ka šādi «pastāvīgie klienti diemžēl gadās», turklāt policija nereti secinājusi, ka šādi cilvēki jau iepriekš nonākuši meklēšanā.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšniekam pulkvedis Jānis Lazdiņš aģentūrai LETA norādīja, ka VP šādu priekšlikumu drīzāk neatbalsta.

Policija novērojusi, ka cilvēki sastrīdas un dodas nezināmā virzienā, bet ģimene vēršas policijā ar iesniegumu par personas bezvēsts pazušanu. Tajā brīdī policija nevarot būt pārliecināta, ka nav noticis nelaimes gadījums, pašnāvība vai noziegums.

«Mums ir jāpārbauda šie gadījumi un jāreaģē. Protams, pastāv jautājums cik plašai šādai pārbaudei jābūt, bet skaidrs, ka nevajadzētu būt administratīvai atbildībai. Citās valstīs policija pārliecinās, ka attiecīgajā brīdī pret personu nav izdarīts noziegums, un ar to savu pārbaudi beidz. Iespējams, ka šāds variants prasa mazāk resursu no valsts, un iespējams, ka vajadzētu izvēlēties šādu metodiku. Es nedomāju, ka būtu adekvāta rīcība nemeklēt un vēl jo vairāk sodīt cilvēkus pēc tam, kad konstatēts, ka nav noticis noziegums,» norādīja Lazdiņš.

Jau ziņots, ka ik gadu Valsts policija saņem 700 līdz 1000 iesniegumu par bezvēsts pazudušām personām, un lielākā daļa šo personu tiek atrastas.

Personu pazušanas iemesli ir dažādi. Ir situācijas, kad tuvinieki vēršas policijā, bet, veicot meklēšanas pasākumus, izrādās, ka persona vai nu apzināti nevēlas kontaktus ar tuviniekiem, vai arī cilvēks nav paspējis radiniekiem paziņot savu atrašanās vietu.

Bezvēsts pazudušo personu problēma īpaši aktualizējas rudeņos, kad cilvēki, neaprēķinot savus spēkus un orientēšanās spējas apvidū, vieni dodas mežā un apmaldās, norādīja likumsargi.

Īpaša kategorija ir bērni klaiņotāji, kuri dažādu iemeslu dēļ aizgājuši no bērnu centriem, internātskolām, nelabvēlīgām ģimenēm. Šādi regulārie klaiņotāji pazūd vairākas reizes gadā, bet pēc tam tiek atrasti vai arī paši atgriežas. Ir gadījumi, kad bērns vēlas doties prom pēc strīda vai draugu mudināts, norādīja Valsts policijas pārstāvji.

No personām, kuras atrastas mirušas, vairāk nekā 98% gadījumu notikuši nelaimes gadījumi, piemēram, noslīkšana un pašnāvības. Atlikušie gadījumi, kuri ir krietni mazākā skaitā, ir tādi, kad pret šīm personām izdarīti noziegumi, norāda Valsts policijā.

Vidēji gadā policijai neizdodas atrast 30 līdz 50 cilvēkus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu