Vēl ir daudz jāstrādā, lai sabiedrības un politiķu noturība pret viltus ziņām būtu pietiekami augstā līmenī, diskusijas «Latvijas drošība 21. gadsimtā. Viltus ziņas kā sabiedrības viedokļa ietekmes instruments» atklāšanā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Viņš uzsvēra, ka šobrīd Latvijai ir jāstājas pretī jauniem izaicinājumiem, kas liek būt daudz gatavākiem tam, kā var attīstīties sabiedrība un situācijas dažādos reģionos.
«Ir jāaudzina kritiska sabiedrība un jāatrod veids, kā uzlabot informatīvo darbu, ko valsts veic. Tas nepieciešams, lai mēs neuzkāptu uz viltus ziņu grābekļa, bet būtu objektīvi un arī mediji prastu objektīvi izskaidrot to, kas notiek Latvijā vai ārpus tās,» teica Vējonis.
Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka «Hard security» jomā pēdējā pusgada laikā Latvijā ir daudz izdarīts, piemēram, novirzīti 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības nozarei. Viņaprāt, Latvijas gatavība aizstāvēt savu valsti patlaban ir augstākajā līmenī pēdējos gadu desmitos.
«Aktīva militārā darbība būtu maz ticama, tomēr daudz vairāk jādomā par «Soft security», kas ir instrumentu kopums, kā ietekmēt cilvēku prātus. Jebkurai sabiedrībai jābūt arvien nobriedušākai prast un šķirot viltus ziņas - jāturpina mācīties un izglītoties, lai mūsu spriestspēja būtu daudz augstāka,» teica Vējonis.
Rīgas pilī notiekošajā diskusijā piedalās Prāgas starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Marks Galeoti, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, laikraksta «Latvijas Avīze» redaktors un projekta «Atmaskots» autors Māris Antonevičs un IT drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» vadītājas vietnieks Varis Teivāns, kā arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.
